Par grēka varu

Tagad mēs varam pamatīgāk izpētīt veco cilvēku un viņa attieksmi pret grēku, izvērtēdami visu pēc Dieva vārda. Iespējams, ka tā mums kļūs arī par sevis izvērtēšanu, jo vecais cilvēks mājo katrā no mums. Šai sevis izvērtēšanai vajadzētu būt pietiekami dziļai un pamatīgai, jo tā vien šķiet, ka mēs tā īsti nemaz neapjaušam, ko nozīmē grēks.

Vai tu pazīsti grēku?

Es jautāju nevis par grēku vai grēkiem, bet par Grēku. Bībele gan runā arī par grēkiem – atsevišķiem, konkrētiem, uzskatāmiem grēkiem. Bet tā runā arī par Grēku un dara to pavisam šokējošā veidā. Tā atklāj Grēku kā dzīvu būtni. Gluži negaidot Grēks parādās filozofu un politiķu vidū uz pasaules skatījumu grandiozās arēnas.

Tas nāk kā nelūgts viesis starp visiem tīkamajiem un saprātīgajiem spriedumiem un elegantajiem spriedelētājiem. Tas smejas veselajam saprātam tieši sejā un veikli žonglē ar jebkuru loģiku, tas caurauž visas jaukās uzskatu sistēmas un nekaunīgi stājas ceļā visiem jaukajiem principiem. Tas šķelmīgi snaikstās apkārt un purina savu mirdzošo karnevāla tērpu, tā ka vizuļi zib kā kārīgas ačeles un zīda bārkstis kairinoši slīd pār skatītāju vaigiem. Tas ne brīdi nerespektē simpātiskos novērotājus arēnas vidū, kas labprāt visu vērotu no droša attāluma un katru jautājumu vēlētos izvērtēt principiāli. Bet tas iet taisni viņu vidū, spiežas un grūžas virsū, apliek tiem roku ap kaklu, tver pie žokļa un izsaka savus piedāvājumus, ne mazākā mērā nerespektējot visus viņu jaukos principus.

Tā tas bijis kopš laiku sākuma. Vai atceraties ļaunprāti Kainu, kas savu brāli uzlūkoja ar dusmām un tumšu skatu?

“Tad Dievs sacīja Kainam: “Kāpēc tu esi apskaities? Kāpēc tavs vaigs raugās nikni? Vai nav tā: ja tu esi labs, tu savu galvu vari pacelt, bet, ja tu dari ļaunu, tad grēks ir tavu durvju priekšā un tīko pēc tevis. Bet tev būs valdīt pār viņu!””

Grēks nav tikai pastrādāts darbs. Tā ir vara, kas stāv durvju priekšā. Tā ir griba, kas izstiepj savas tumsnējās un valdīt kārās rokas pēc cilvēka dvēseles. Bet tev būs valdīt pār viņu. Pastāv tikai viena iespēja pareizi izturēties pret šo varu: to cieši piespiest pie zemes un Dieva vārdā pavēlēt, lai tā padodas kādai citai gribai (protams, ne jau tavai, bet Dieva gribai!).

Šāds uzskats par grēka varu nav jāuzskata par Vecās Derības primitīvismu. Šo mācību mēs sastopam arī Jaunajā Derībā. Vēstulē ebrejiem tās autors raksta:

“Pamāciet cits citu katru dienu, kamēr vēl saka “šodien”, lai kādam no jums sirds netiktu apcietināta ar grēka viltību.”

Šeit atkal tiek runāts par grēka varu. Tā ir viltības un pievilšanas vara.