Skip to content
14. jūnijs, 2025
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

273. Kas Svētajā Lūgšanā tiek saukts par "Dieva valstību"?

  • Sākums
  • Lūgšanas “Mūsu Tēvs” pamats jūdaismā
  • e-raksti

Lūgšanas “Mūsu Tēvs” pamats jūdaismā

Risto Santala
Noklausies šo e-publikāciju

Lūkas vienpadsmitās nodaļas sākums mums stāsta, ka lūgšana “Mūsu Tēvs” bija atbilde uz mācekļu prasību. Viņi sacīja Jēzum: “Kungs, māci mums Dievu lūgt, itin kā arī Jānis ir mācījis savus mācekļus”. Un tā radās “Pater noster” – lūgšana, kuru varētu uzskatīt par Jēzus visdārgāko mantojumu Viņa ganāmpulkam. Ir jāatzīst, ka jūdu lūgšanu literatūra ietver atsevišķas šīs lūgšanas paralēles, tomēr šeit tā izveido nesalīdzināmu veselumu.

Lūgšanas "Mūsu Tēvs" pamats jūdaismā


Agrākais galvenais Stokholmas rabīns Gotlībs Kleins divos atsevišķos pētījumos rakstīja par šīs lūgšanas jūdaisko kontekstu. Pēc Kleina vārdiem, tajā ir mesiāniskas izjūtas… Šajā lūgšanā visas Jēzus karstās sirds cerības un gaidas tiek samestas vienotā nozīmīgā formā.” Tā piepilda zināmas prasības, kas Jēzus laikā bija raksturīgas lūgšanai. Katrai lūgšanai tajā laikā bija jāietver septiņi lūgumi. No otras puses, tai vajadzēja sastāvēt no trim daļām. Lūgšana vienmēr sākās ar slavu Dievam – Shevah. Tam tika pievienoti paša indivīda lūgumi – tephillah, un lūgšana noslēdzās ar pateicību – hôdayah. Kleins šo lūgšanu analizē šādi:

    Shevah

  1. Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs Vārds.
  2. Lai nāk Tava valstība.
  3. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.
  4. Tephillah

  5. Mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien.
  6. Un piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.
  7. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna.
  8. Hodayah

  9. Jo Tev pieder Valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen.

Kleins uzsver, ka Jēzus laikā lūgšanas vienmēr bija jāsaka daudzskaitlī. Tas attiecās arī uz indivīdu, kurš lūdza viens, un droši vien tādēļ Jēzus mūs mācīja sacīt: “Dodi mums!” Lūdzējs sevi identificēja ar draudzes un tautas vajadzībām. Lūgšanai nebija jābūt tikai par sevi. Un cik tā ir svarīga! Rabīnu literatūra nošķir frāzes “mūsu Tēvs” un “mans Tēvs”. Rabīns Abaijs, kurš dzīvoja IV gadsimtā, saka, ka indivīdam sevi vienmēr vajadzētu identificēt ar draudzi un izsaukties: “Tavs prāts lai notiek, ak, Dievs, mūsu Kungs, ka Tu mūs ved mierā…” Arī viduslaikos RaSHI apgalvo, ka it īpaši īsās lūgšanās vajadzētu izmantot daudzskaitļa formu. Uzrunas veids: “Mūsu Tēvs debesīs…” parādās vienreiz Midrash un vienreiz arī kā “Tavs Tēvs debesīs…” Sidur lūgšanu grāmata izmanto formu “Mūsu Tēvs” vai “Mūsu Tēvs, mūsu Ķēniņš”. Tomēr Dieva svētība vienmēr ir personīga. Tā nav tikai nejaušība, ka Ārona svētība Israēlam tika dota vienskaitlī: “Tas Kungs lai tevi svētī un lai tevi pasargā…” (4.Moz. 6:24-26)

Pēc Kleina domām, Jēzus mācītā lūgšana netieši norāda uz augšāmcelšanās ticību:

“Kādā senā mācībā ir teikts: “Svētais, lai slavēts Viņa vārds, liks mirušiem celties augšām šajā pasaulē, tā lai Viņa lielais Vārds tiktu svētīts. Tāpēc visiem būtu jālūdz: “Svētīts lai top Tavs Vārds, lai nāk Tava Valstība”, jo augšāmcelšanās sekos kā šo lūgšanu piepildījums…” Šeit mums ir mesiāniska lūgšana, kuru Savā laikā varēja lūgt tikai Jēzus. Tā ir vispersoniskākā lieta, kas mums ir no Jēzus. Tajā ir darītas nemirstīgas Viņa ilgas un centieni, un gars, kas aptver šo lūgšanu, ir darījis brīnumus cilvēku sirdīs.”

Sidur lūgšanu grāmatas qaddish daļas aramiešu valodā, kas parādās daudzās vietās visā grāmatā, atgādina shevah daļu no lūgšanas “Mūsu Tēvs”:

“Paaugstināts un svētīts lai ir Viņa lielais Vārds pasaulē, kuru Viņš radīja pēc Savas gribas. Lai Viņš izveido Savu Valstību tavas dzīves laikā un tavās dienās, un visa Israēla nama dzīves laikā, ātri un tuvākā laikā; un sakiet – āmen.”

Draudze uz rabīna deklamāciju atbild: “Lai svētīts Viņa lielais Vārds mūžīgi mūžos, āmen.”

Aplūkojot Kleina norādi uz augšāmcelšanos, ir vērts atzīmēt “Midrash zīmoga” rabīna Tanhumas interpretāciju par 1. Mozus 12:1: “Izej no savas zemes, …un tevī būs svētītas visas zemes ciltis”:

” “Un Es tevi svētīšu” nozīmē, ka “Es tevi svētīšu Savā godībā un darīšu lielu tavu vārdu, tā ka tavs vārds būs liels un svētīts uz zemes”. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka pirmā būs svētība, ko tu saņem, un tad Mana: vispirms mēs sakām “Ābrahāma vairogs” un tad “augšāmcelšanās no mirušiem”.”

Tas norāda uz rabīnu ekseģētisko principu, ka vienmēr vajadzētu sākt ar Dieva apsolījumu Ābrahāmam un noslēgt ar augšāmcelšanos. Šai frāzei ir tiešs kontakts ar darbdienu shaharith lūgšanu, kurā ir teikts:

“Svētīts esi Tu, ak, Dievs, Ābrahāma vairogs: Tu, ak, Dievs, esi mūžīgi stiprs, Tu uzcel mirušos un esi stiprs, lai pestītu. Tu satricini dzīvos ar Savu žēlastību, uzcel mirušos savā lielajā žēlastībā, dod spēku tiem, kas maldās, dziedini slimos, atbrīvo cietumniekus un dari pilnīgu paļāvību tiem, kuri guļ zemē, …Tu esi Ķēniņš, kurš noved lejā kapā, dari dzīvu un liec plaukt Tavai pestīšanai.”

Tālāk es varētu pieminēt Yalgut Shimọni vārdus par Ābrahāma svētību, ka tā ir “glābšanas valoda” un ietver Israēla pestīšanu nākotnē. Nav brīnums, ka profesors Kleins Kunga lūgšanā saskatīja mesiānisku tēmu un ar augšāmcelšanās ticību saistītus uzsvarus.

Lūgšana “Mūsu Tēvs” ietver kādu detaļu, kuras nozīme un izcelšanās tika apšaubīta. Mēs lūdzam, lai Dievs “neieved mūs kārdināšanā”, bet “atpestī mūs no ļauna”. Šie vārdi ir no senas lūgšanas formas, kura vēl tiek izmantota Sidur lūgšanu grāmatā. Agri no rīta ortodoksālais jūds lūdz:

“Neieved mūs grēkā, pārkāpumā vai ļaunumā; neieved mūs kārdināšanā vai kaunā. Lai nekāda slieksme uz ļaunu nevalda pār mums, …bet piesaisti mūs labām tieksmēm.”

Lūgšanā “Mūsu Tēvs” Jēzus rūpējās, lai Viņa mācekļi ik dienas saņemtu grēku piedošanu un būtu pasargāti no ļauna. Tas ir redzams arī Viņa augstā priestera lūgšanā Jāņa 17: “Es nelūdzu, lai Tu viņus paņemtu no pasaules, bet lai Tu viņus pasargātu no ļauna” .

Lūgšana “Mūsu Tēvs” atspoguļo to pašu bērnišķīgās bezrūpības iezīmi, kuru Jēzus sludināja Kalna sprediķī. Tas bija Viņš, kurš sacīja: “Nezūdaities nākamā rīta dēļ”, “…nezūdaities savas dzīvības dēļ”, “…kāpēc jūs zūdāties apģērba dēļ?” (Mt.6:25,28,34). Nu mācekļi mācījās lūgt: “Mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien”. Vakardienas vaina un rītdienas rūpes var pakāpties malā, jo tas, kas pieder Dievam, dzīvo šodienas realitātē. Varbūt tieši šis “vienas dienas evaņģēlijs” kļuva skaidrs kādam biznesmenim, pamudinot birojā pie sienas pielikt Psalma 118:24 vārdus: “Šī ir tā diena, ko Tas Kungs devis: priecāsimies un līksmosimies šinī dienā!”

Tēmas: bērnišķīgās bezrūpības iezīme Jēzus laikā lūgšanas jūdaisms lūgšana Mūsu Tēvs Mesija Jaunajā Derībā Pater noster rabīnu literatūra Tēvreizes lūgšana

Continue Reading

« Iepriecinājums caur Kristus miesu un asinīm
Iepriecinājums caur sarunu un savstarpēju mierinājumu »
                       

Ieskaties

Runājošais Dievs un cilvēks, kas šo runu uztver
Attaisnoti un šķīsti, paliekot Kristū
Maldi attiecībā uz Kristus vietniecisko izpirkšanu un to atspēkošana
Grēkā krišana un grēks

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Ticība, cerība un mīlestība Ticība, cerība un mīlestība
    • e-refleksijas

    Ticība, cerība un mīlestība

  • Vai mums ir nepieciešamas ticības apliecības? Vai mums ir nepieciešamas ticības apliecības?
    • e-refleksijas

    Vai mums ir nepieciešamas ticības apliecības?

  • Dievs, kas var izglābt Dievs, kas var izglābt
    • e-refleksijas

    Dievs, kas var izglābt

  • Dievs, kas uzklausa lūgšanu Dievs, kas uzklausa lūgšanu
    • e-apceres

    Dievs, kas uzklausa lūgšanu

  • Pastarās dienas tuvums jau jaušams Pastarās dienas tuvums jau jaušams
    • e-apceres

    Pastarās dienas tuvums jau jaušams

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Lūgšana svētdienā pēc Ziemassvētkiem
  • Kamēr vēl Kristus ķēniņš būs [575]
  • Tavs vārds mums prieks un svētiba [257]
  • Tu kristīts pulciņ, sataisies [14]
  • Ticība uz miesas augšāmcelšanos
  • Laiks pēc Lieldienām
  • Ko Jēzus augšāmcelšanās nozīmē tev?

Pēdējie komentāri

  • Janis Karklins: “Āmen!”
  • Roberto: “ņemot vērā paradigmu - jo mazāk zin, jo savās acīs gudrāks šķiet - tad visdrīzāk uzrastos daudz "gudro", kas zinātu…”
  • talyc: “Es drīzāk teiktu ka katrs cīnās (jebšu aizstāv) to savu taisnību. Un cik cilvēku tik taisnību. Taču Patiesība ir tikai…”
  • Janis Karklins: “Visi itkā cīnās pret maldiem..:)”
  • Roberto: “interesanti kāpēc cīnītājs pret maldiem vairs nav Lutera Akadēmijas mācības spēks, bet maldinātājs ir?”

RSS e – POLEMIKA

  • Vai kremēt mirušo ir kristīga prakse?
  • Par LELB arhibīskapa kalpošanas laiku
  • Kāpēc "nomira" e-BAZNĪCAs forums?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Atkl.21:6
    Es iztvīkušam došu no dzīvības ūdens avota bez maksas.

ilustrētā baznīca

Avis guļ dievnams brūk
Avis guļ dievnams brūk

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Tēmas

1. Mozus grāmatas skaidrojums ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Bībeles mācības studijas Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēku piedošana Ikdienas ar Pirmo Mozus grāmatu Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Ticības saturs Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2025