:: e – BAZNICA ::

Lutera katehismi nemācītiem pagāniem

Pamatojoties Saksijas vizitāciju rezultātos Luters secināja, ka viņam jāsludina kristīgā ticība pagāniem. 1529.gada janvārī Lutera darbības jaunais darbības virziens bija skaidrs. Braunšveigas mācītājam Mārtiņam Gorlicam viņš rakstīja:

“Esmu aizņemts, gatavojot katehismu nemācītiem pagāniem.”

Luteram bija šoks redzot lauku mācītāju un laju lielo analfabētismu, vienaldzību un paviršību. Pēc viņa domām, kristīgo pamat doktrīnu nezināšana nozīmēja gandrīz to, ka cilvēks nav kristietis.

Sakot, ka raksta katehismu, Luters varēja teikt, ka tas domāts vienkāršiem ļaudīm vai lauku ļaudīm, bet tā vietā viņš norādīja, ka tas domāts pagāniem.

Katehisms visupirms ir pamats pamatmācībai (ievad mācībai) kristīgajā ticībā. To Luters uzsvēra pirmajā reizē, kad šo vārdu izrunāja publiski Vācu mesas (1526) ievadā:

“Katehisms ir apmācība, kurā pagāni, kas vēlas kļūt kristieši, mācās un uzzina, kas tiem jātic, jādara, jāpaļaujas un jāzina kristietībā. Tāpēc tos sauc par katehūmeniem. Par katehūmeniem sauc mācekļus, kas šādās nodarbībās ir pieņemti un mācījušies par ticību pirms tie ir kristīti.”

Katehismu priekšvārdā Luters to skaidro kā bērnu mācību, ko kārtīgam kristietim noteikti jāzina.

No reformācijas laika valodā vārdu katehisms izmanto, kā to ir formulējis Luters. Vārds ir cēlies no sengrieķu valodas vārda κατηχέω – mutiski apmācīt. Termins “katehisms” nav grieķu vārda latinizējums, bet vairāk attiecas uz darbības vārdu “catechizare”. Ziemeļāfrikas baznīcā to sāka izmantot Tertuliāns un Augustīns. Latīņu valodā šis vārds tiek ieviests baznīcas latīņu valodā, lai apzīmētu mutisku mācību pirms kristībām, kā, piemēram, VIII gadsimtā Leidrādus sacīja “Catechizare est instruere.”

Reformatori uz vēlo viduslaiku pamatiem attīsta arī katehisma dievkalpojumu, un tā ar šo vārdu varēja tikt apzīmēts dievkalpojums.

Trešais valodas izmantojums vārdam katehisms, ko ieviesa Luters bija katehisms kā apzīmējums centrālajam mācību saturam kristīgajā ticībā.