Jaunas debesis un jauna zeme

Kad notiks lielā tiesa, pašreizējai pasaulei pienāks beigas. Būs “jaunas debesis un jauna zeme” (Atkl.21:1; 2.Pēt.3:13).

Vai Dievs, radot visu no jauna, izmantos kaut ko no vecās radības? Ja Viņš to darītu, tā vienalga būtu jauna debess un zeme, “jo pirmā debess un pirmā zeme bija zudusi”. Kā tas viss izskatīsies un notiks, mums nav zināms (1.Kor.3:9-12). Taču šeit svarīgākais nav lielums, forma vai krāsa. Daudz svarīgāk ir apzināties, ka “tur nekas neieies, kas nesvēts, un neviens, kas dara negantību un melo” (Atkl.21:27). Tas būs tādēļ, ka tur valdīs Dieva griba. Tur valda Viņa godība, tur stāv Dieva un Jēra tronis, un Dieva kalpi kalpo Viņam mūžīgi, jo dienas un nakts vairs nav (Atkl.21:1-22:5).

Dažkārt kristīgie zinātnieki runā par radības un pasaules “atjaunošanu” tādā nozīmē, ka ne tikai radība tiks glābta un atjaunota, bet arī visi cilvēki tiks glābti un saņems mūžīgo svētlaimi. Taču pareizā vārda “atjaunošana” nozīme, ja to vispār lieto, ir tāda: Dēls tika sūtīts, lai glābtu pasauli. Velnam, kas savā vēlmē sacelties pret Dievu pamudināja cilvēkus uz grēkā krišanu, vairs nav nekādas varas. Visi ienaidnieki, ieskaitot grēku un nāvi, ir uzvarēti. Ļaunums, ko radīja pirmā grēkā krišana, ir sadziedēts. Dieva radītajā pasaulē ir atjaunota kārtība. Tas viss tiks apstiprināts beigās, kad Dievs būs “viss iekš visa” (1.Kor.15:24-28).