Cēlākā un labākā lūgšana uz zemes

Tā ir liela priekšrocība, salīdzinot ar visām citām lūgšanām, kuras mēs paši varētu izdomāt. Jo tad sirdsapziņa vienmēr šaubītos un sacītu: “Es gan esmu lūdzis, bet kas zina, kā Viņam tas patīk, vai esmu lūdzis pietiekami daudz un pareizi?”

Tāpēc uz zemes nav atrodama cēlāka un labāka lūgšana [par dienišķo Mūsu Tēvs], jo tai ir īpaša liecība, ka Dievs to labprāt uzklausa; to mēs nemainītu pat pret visas pasaules labumiem.

Šī lūgšana mums dota arī tādēļ, lai mēs redzētu un apdomātu vajadzības, kuras mūs dzen un spiež lūgt bez mitēšanās. Kas grib Dievu lūgt, tam, Viņu lūdzot, ir jāsaka, kādu palīdzību viņš gaida no Dieva, citādi to nevar saukt par lūgšanu.

Tādēļ mēs pamatoti esam atmetuši mūku un priesteru lūgšanas, kuri dienu un nakti kauc un murmina, taču neviens no viņiem neiedomājas lūgt pat tik daudz, cik “melns aiz naga”. Un, ja sapulcinātu visas baznīcas līdz ar garīdzniekiem, tad tiem būtu jāatzīst, ka tie nav nekad no sirds lūguši pat ne vīna pilienu. Jo neviens no viņiem nav lūdzis, paklausot Dievam un ticot apsolījumam, kā arī ievērojot savas vajadzības, bet (pat labākajā gadījumā) nav domājis neko citu, kā tikai izdarīt labu darbu, lai samaksātu Dievam, it kā gribēdami nevis no Viņa saņemt, bet Viņam ko dot.

Lai lūgšana būtu patiesa, ir nopietni jājūt sava vajadzība, proti, tāda vajadzība, kura mūs nospiež un mudina saukt un kliegt. Tad lūgšana pati no sevis kļūst tāda, kādai tai jābūt, un nav nepieciešama pamācība, kā tai sagatavoties un kur rast piemērotu noskaņojumu.

Bet savas un citu vajadzības tu pietiekami bagātīgi atradīsi lūgšanā Mūsu Tēvs – tā mums noder arī, lai par šīm vajadzībām atgādinātu, lai mēs tās uzlūkotu un paturētu sirdī, lai nekļūtu kūtri lūgšanā. Mums visiem daudz kā trūkst, taču vaina ir tā, ka mēs to nejūtam un neredzam. Tādēļ Dievs arī grib, lai tu izsūdzi savas vajadzības un rūpes – ne tāpēc, ka Viņš tās nezinātu, bet lai tava sirds kļūtu dedzīga, jo stiprāk un vairāk vēlēdamās saņemt, lai tu izplestu savas rokas un tādējādi daudz varētu saņemt.

Tādēļ mums kopš jaunības jāpierod ik dienas katram lūgt par visām savām vajadzībām, kur vien tās jūtam, tāpat arī par citu vajadzībām, kā lūdzam par mācītājiem, valdību, kaimiņiem, saimi. Turklāt, kā jau sacīts, vienmēr jāatceras Dieva bauslis un apsolījums un jāzina, ka Viņš grib, lai to nenoniecinām.