Ir izeja

Ja mēs vēlamies šo izeju jeb ceļu atrast, mums jāmeklē Patiesība, un tas jādara ļoti cītīgi. Mums jābūt arī gataviem maksāt par to augstu cenu. Protams, nav iespējams samaksāt naudā, taču var rasties nepieciešamība maksāt ar kaut ko citu.

Vajadzēs atmest līdz šim lolotās idejas, pat tad, ja tās ir mūsu iemīļotākās domas, kas tik labi saskan ar laika garu. Patiesības meklējumi var mūs šķirt arī no draugiem un pārtraukt kādas attiecības. Šie meklējumi gandrīz vienmēr sākas atsevišķos cilvēkos. Jebkurš garīgs un ētisks atjaunotnes darbs ir sācies tieši šādi.

Kad cilvēks sāk meklēt Patiesību, viņu neapmierina ne saukļi, ne lozungi, ne arī jaunas idejas, kas pretendē uz popularitāti vai vispārēju piekrišanu. Izplatītākie viedokļi bieži izrādās virspusēji un sekli. Tie nesakņojas kādā dziļākā domā, bet gan drīzāk liecina par uzskatāmu domas trūkumu. Šo viedokļu īpašnieku domāšana nav nobriedusi, un viņi arī nav gatavi ciest savas pārliecības dēļ, ja tāda vajadzība rastos.

Nav svarīgi, kā mēs nosaucam šo Patiesības meklēšanu – par morāli vai pareizu rīcību. Lielākās grūtības rodas, mēģinot noteikt, ko nozīmē “ētika”, kur ir ētisko principu un normu pirmsākumi un no kurienes rodas spēks rīkoties ētiski pareizi.