Svētā Gara dievišķā daba
Mācība par Svēto Garu izsecināma no Svētā Gara īstenības un aktuālās darbības un izriet no tā, kas Trīsvienīgā Dieva Svētais Gars ir un ko Viņš dara.
Tādēļ runa šeit nevar būt par izpratnes pamatojumu vai par kādu vēsturiski nosacītu jēdzienu un pieredzes sniegšanu un attīstību laiku maiņās – jo tā jau tad būtu Gara noliegšana. Runa šeit ir par lūgumu pēc Svētā Gara (Lk.11:13), par Gara dāvanas sniegšanu un saņemšanu ar Vārdu un Sakramentu, kā arī par garu pārbaudīšanu un atšķiršanu (1.Kor.12:10; 1.Jņ.4:1-6). Jo “Gara un spēka pierādīšana“ (1.Kor.2:4; sal. 2.Kor.3:2-3) ar “krusta vārdu“ nenotika pārliecinošos gudrības vārdos, bet gara un spēka izpausmē“.
Eduards Šveicers raksta:
“Ilgi pirms tam, kad Gars bija mācības priekšmets, tas draudzei bija piedzīvots fakts. Tas ir cēlonis stiprajai atšķirībai un arī vienotībai Jaunās Derības izteikumos.”
Līdzīgās e-publikācijas