Kristietība nav acumirkļa lieta

Nav nekādas būšanas mierā. Katra dāvana, katra atziņa, ko saņemu, mani arvien dziļāk dzen Dieva Vārdā.

Man vajadzīgs laiks, lai pareizi izprastu Dieva pavēles, man bieži vien ilgi jāpārdomā Vārds. Nekas nebūtu nepareizāk kā jebkura aktivitāte, vai jebkura emocionalitāte, kas nonicina pārdomas un apceri.

Tā arī nav īpaši aicināto lieta, bet jebkura lieta, kas grib iet Dieva ceļus. Proti, bieži vien Dievs mudina uz ātru, nekavējušos rīcību, bet Viņš skubina arī uz klusumu un apceri. Tā es bieži drīkstu stundām un dienām ilgi palikt pie viena un tā paša vārda, līdz mani apgaismo pareizā atziņa, un man tas ir jādara.

Neviens nav tik tālu izaudzis, lai viņam to nevajadzētu. Neviens nedrīkst domāt, ka viņam ir pārāk daudz darāmā, un tādēļ viņš ir no tā atbrīvots. Dieva Vārds uzrunā manu laiku. Dievs pats iegāja laikā un nu vēlas, lai es Viņam dodu savu laiku. Kristietība nav acumirkļa lieta, bet tā vēlas laiku. Dievs mums deva Rakstus, no kuriem mums jāatpazīst Viņa griba.

Raksti jālasa un jāpārdomā, ikdienas no jauna. Dieva Vārds nav daži vispārēju teikumu summa, kas varētu būt aktuāli visos laikos, bet tas ik dienas jauns Dieva Vārds pie manis nebeidzamās skaidrojumu bagātībā.