Lieldienu vēsts

Lieldienās nav runa par cīņu starp tumsu un gaismu, kurā galu galā uzvara būs gaismai, jo tumsa taču ir nekas, jo nāve jau ir dzīvība.

Arī ne par cīņu starp ziemu un pavasari, ledu un sauli, bet gan par grēcīgās cilvēces cīņu pret dievišķo mīlestību, precīzāk sakot, dievišķās mīlestības cīņu pret grēcīgo cilvēci, cīņu, kurā šķita, ka Dievs Lielajā Piektdienā ir pakļauts un tieši tajā, ka Viņš ir uzveikts, Viņš uzvar – Lieldienās…

Lielā Piektdiena nav tumsa, kura gaismai jāuzvar… tā ir diena, kurā cilvēkstapušais Dievs, mīlestība, kas kļuvusi persona, tiek cilvēku nogalināta, cilvēku, kas vēlas kļūt par dievībām…

Un te tikai viens var palīdzēt, Dieva varenība, kas nonāk no mūžības pie cilvēkiem. Lieldienas nav imanents, tas nozīmē pasaulīgs notikums, bet gan transcendents, tas nozīmē pārpasaulīgs notikums, Dieva ielaušanās no mūžības, kurā viņš iestājas par savu svēto, modina Viņu no nāves.

Lieldienās nav runa par nemirstību, bet gan par augšāmcelšanos, augšāmcelšanos Dieva spēkā no nāves, kas patiešām ir nāve ar tās šausmām un bailēm, ķermeņa un dvēseles, visa cilvēka nāve. Tāda ir Lieldienu vēsts.