Cilvēku sirdis ir Dieva darba lauks

Mēs nedrīkstam aizmirst mīlestību un nedrīkstam cīnīties pret maldiem ar vardarbību. Tā vietā ir jāsprediķo ar vārdu, lai tas viss paliek Dieva ziņā, un lai darbojas tikai Viņa vārds bez mūsu pūlēm un piedalīšanās.

Kādēļ? Tādēļ, ka manā varā neatrodas cilvēku sirdis tā kā podniekam māls, lai ar to darbotos pēc savas patikas. Cilvēku sirdis ir Dieva rokās, lai tās atgrieztu vai nocietinātu (Jer.18:6; Rom.9:21).

Es nevaru ar šiem vārdiem iet tālāk kā vienīgi līdz ļaužu ausīm, jo sirdīs es nevaru iekļūt. Tā kā es viņu sirdis nevaru ieliet ticību, tad es nevaru un arī nedrīkstu to nevienam uzspiest. Tas ir tikai un vienīgi Dieva ziņā. Viņš padara savu vārdu cilvēku sirdīs dzīvu, kad un kur to vēlas, pēc savas dievišķās gribas un gudrības.

Tādēļ jādod šim vārdam brīvība un mums tajā nevajag iejaukties. Mums ir vārda tiesības un nevis izpildvara, tas nozīmē, ka vārds mums ir gan jāsludina, bet tā sekas lai paliek tikai un vienīgi Dieva ziņā.