Nāve un dzīve uz vienas līnijas

Savas domas vērsiet uz augšu, kur ir Kristus, kas paaugstināts pie Dieva, jo jūsu dzīvība līdz ar Kristu apslēpta Dievā. (Kol.3:2).

Un kad mēs cītīgi ar visu veselo cilvēcisko saprātu un varbūt arī ar ļoti daudz cilvēciskās gudrības tiecamies, noskaidrot, ko gan tas varētu nozīmēt apslēpti līdz ar Kristu Dievā, tad teksta vidū kā ķerubs ar spožu zobenu rokā ir šis cits vārds: Jūs esat miruši.

Un tas ir tas baismais, ka tur, kur runa ir par dzīvo Dievu, vienmēr pa vidu atrodas arī nāve,

Saredzēt nāvi un dzīvība uz vienas līnijas, un, proti, uz nāves līnijas, to var vienīgi tad, ja skatās ar Dieva paša acīm. Jo mums, cilvēkiem, atšķirības starp nāvi un dzīvību ir milzīgas, bet Dievam tās savienojas vienā.

Dievam cilvēks nav vairāk un nav mazāk, nav tālāk un tuvāk, neatkarīgi no tā, vai viņš dzīvo vai mirst.

Tātad, ja nu cilvēciskos vārdos un cilvēcīgajai izpratnei atbilstoši jārunā par to, kā gan tas ir ar cilvēku, vai viņš dzīvo vai mirst, lai gan Dieva acīs arī cilvēciskā miršana ir kā tālākdzīvošana, tad šis teikts pilnā noteiktībā mūs atgādina apdomāt tieši pretējo.