Dieva svētība kā solījums

Dieva svētība pāri cilvēkiem ir Viņa solījums. ..Viņa pavisam drošs apsolījums.

Svētība nozīmē svētītā nošķiršanu. Svētība tiek likta uz cilvēka un paliek uz viņa, līdz tiek pārvērsta lāstā.

Gan svētība, gan lāsts ir nastas, kuras Dievs liek uz cilvēkiem. Tās darbojas, bieži vien nesaprotami un neaptverami. Un tās (šīs nastas) ir kas pilnīgi reāls.

Ar svētību un lāstu nav domāts kas maģisks (ar nozīmi – kaut kas “noburts”), bet gan reāls. Šī svētība – esiet auglīgi, vairojaties, valdiet, pakļaujiet pasauli (1.Moz.1:28) saka JĀvārdu cilvēkam dzīvajo pasaulē, kurā viņš ir likts.

Svētīta tiek cilvēka empīriskā eksistence; tieši tas, kāds viņš ir kā radība – viņa pasaulīgums, viņa zemišķums. ..Taču ko tad, ja tieši šī svētība pārvēršas lāstā?

Bet primāri šīs svētība izsaka vienīgi to, ka Dievs redzēja, ka Viņa darbs bija labs. (1.Moz.1:31)