Labākas nākotnes labā

Optimisma būtība nav tā skats uz tagadni, bet, ka tas ir dzīves un cerības iedvesmas avots, kad citi piekāpjas.

Tas ļauj cilvēkiem pacelt galvu, kad šķiet, ka viss notiek nepareizi.

Tas dod viņiem spēku uzturēt virziena maiņas un tomēr pieprasīt nākotni sev, nevis atdot to saviem pretiniekiem.

Protams, muļķīgs un gļēvs optimisms mums ir jānosoda. Bet optimismu, kas raugās nākotnē, nekad nevajadzētu noniecināt, pat ja tas simts reizes izgāžas. Tā ir veselība un vitalitāte, ko slimajam nav tiesību to apstrīdēt.

Ir cilvēki, kas to uzskata par vieglprātību, un daži kristieši uzskata, ka cerēt uz labāku zemes nākotni un gatavoties tai nav dievbijīgi.

Viņi domā, ka pašreizējie notikumu būtība ir haoss, nekārtība un katastrofas. Un samierinoties vai dievbijīgi norobežojoties viņi atsakās no visas atbildības par rekonstrukciju un nākamajām paaudzēm.

Var gadīties, ka rīt uzausīs tiesas diena. Tikai tādā gadījumā, un ne agrāk, mēs ar prieku beigsim strādāt labākas nākotnes labā.