Kā Dievs veido savas draudzes

Trešās Mozus grāmatas 8. nodaļā mēs lasām, kā Dievs atļāva Mozum konsekrēt Āronu un viņa dēlus par priesteriem.

Priesteriem un augstākajiem priesteriem bija jābūt starpniekiem starp Dievu un tautu. Viņiem bija jāupurē Dievam, lai izpirktu tautas grēkus. Ikgadējā “lielajā izpirkšanas dienā” augstajam priesterim īpašā ceremonijā bija jāieiet vissvētākajā vietā un jāupurē par tautas grēkiem (pirms tam viņam bija vispirms jāupurē par saviem grēkiem). (3.Moz.16)

Jaunās Derības laikmetā šī kārtība ir atcelta. Mums nav priesteru, kas būtu starpnieki starp Dievu un Baznīcu. Jaunā Derība mums parāda, ka situācija ir pilnīgi mainījusies.

Mums ir tikai viens priesteris, un tas ir Jēzus. (Ebr.2:17) Viņš vienreiz par visām reizēm ir pienesis Dievam pilnīgu upuri par visu cilvēku visiem grēkiem. Šis upuris ir spēkā laikā un mūžībā, tas nekad netiks atkārtots. (Ebr.9:12; 10:14) Šodien Jēzus ir mūsu augstais priesteris debesu templi, kur Viņš stāv Dieva priekšā un lūdz par mums. (Ebr.7:25)