Skip to content
9. maijs, 2025
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

248. Kāpēc tu tici, ka ir mūžīgā dzīvošana?

  • Sākums
  • Kas ir Augustīna sakramenta mācības trūkums?
  • e-raksti

Kas ir Augustīna sakramenta mācības trūkums?

Hermanis Zasse
Noklausies šo e-publikāciju

Ja arī problēma “vārds un sakraments” ir ļoti veca, kā teoloģisks jautājums, kas prasa teoloģisku atbildi, tas eksistē kopš Augustīna. Šeit, līdzīgi kā citās teoloģiskās tēmās, lielajam baznīcas tēvam nav īpaši laimējies, un būtu labi, ja mēs viņam tik akli neuzticētos; kā to ir darījusi ne tikai viduslaiku katolicisma, bet arī reformācijas teoloģija, pat Luters, kurš gan varēja izšķirošajos punktos lauzt Augustīna sakramenta mācības dzelžaino shēmu un atkal iznest gaismā tās bibliskās atziņas, kuras Austrumu baznīcas tēvi ir labāk saglabājuši.

Kas ir Augustīna sakramenta mācības trūkums?

Tā kā mēs visi esam audzināti Augustīna sakramenta mācības garā un pat Lutera sakramenta mācību skatām caur Augustina brillēm, tas nav viegli. Vai mums tiešām ir jāatstāj katoļu teologu ziņā mēģinājumu saglābt vismaz kaut ko no grieķu baznīcas tēvu devuma, kas taču ir tik būtisks kā bibliskās patiesības liecība Catalogus Testimoniorum Konkordijas formulas beigās, tāpat kā arī vēlākajās atziņās.

Kas ir Augustīna sakramenta mācības trūkums? Vispirms tas, ka viņš mēģinājis izveidot vienu vispārēju “sacramentum” apzīmējumu, kas būtu izmantojams visās reliģijās, tā ka kristīgais sakraments būtu tikai viena fenomēna, kas ir kopējs visām kā patiesajām, tā nepatiesajām reliģijām, kā saka Augustīns, atsevišķs gadījums. Tad, protams, kristīgajiem sakramentiem, kā Kristībai un Vakarēdienam ir paralēles daudzās reliģijās, kā to jau ir pamanījuši II gadsimta apoloģēti un pat Pāvils (1.Kor.10:18-21). Neviens neapstrīd, ka pagānu rituāli un tiem sekojošie mīti varētu būt kādas sākotnējas Dievatziņas atskaņa, kas vēlāk samaitāta ar elku kalpošanas grēku. Šajā nozīmē pat ģermāņu, acteku un sīriešu cilvēku upuri varētu būt dēmoniski izvirtusi norāde uz Cilvēka Dēla upuri.

Katra dogma ir tikpat veca kā pasaule.

Bet izprast kristīgo sakramentu pēc kāda no reliģijas vēstures atvasināta sakramenta jēdziena ir pilnīgi neiespējami, jo tas, ko iedibina baznīcas sakraments, ir kaut kas pilnīgi vienreizējs un tam nav paralēļu. Augustīns, kuru mēs visi mīlam un godājam kā Rietumu baznīcas tēvu, bija pārāk ilgi un dziļi iegājis pagānu reliģijā un filozofijā, lai viņš varētu pilnīgi noģērbt veco cilvēku kā domāšanā, tā dzīvē un ticībā. Tā ir cena, kuru viņam vajadzēja samaksāt par to, ka viņš ir “tik vēlu mīlējis”. To pašu jāsaka par viņa Svēto Rakstu mācību, kurā viņš uz Bībeli attiecina vienu vispārēju priekšstatu par to, kas ir un kādiem jābūt “dievišķiem rakstiem”, un parāda, ka Bībele atbilst šim ideālam, tā vietā, lai balstītos uz to, ko Svētie Raksti paši saka par sevi.

Ja Augustīns to būtu darījis, tad viņš nebūtu nolicis Sibillu uz vienas pakāpes ar praviešiem, tāpēc ka viņa šķietami pareizi ir paredzējusi Pestītāja atnākšanu. Tāpat kā Bībele nav tikai atsevišķs gadījums no pasaules reliģiju “dievišķajiem rakstiem”, tāpat arī kristīgais sakraments nav jāizprot, vadoties pēc kāda vispārēja sakramenta priekšstata, jo kristīgais sakraments ir Jēzus Kristus iestādīts un nav šķirams no mūžīgā Dieva Dēla inkarnācijas.

Mums visiem, kas esam uzauguši rietumzemju teoloģiskajās tradīcijās, kurām raksturīga stingra nemainība kā viduslaiku un modernajā katolicismā, tā vecluteriešu un agrīno reformātu, un pareizticības teoloģijā, vispirms vajadzētu savā teoloģiskajā domāšanā skaidri atšķirt biblisko saturu no cilvēciskā domāšanas veida. Tas attiecas pat uz kristīgās ticības centrālo dogmu par Trīsvienību, kuru pēc Austrumu tradīcijas varam iedomāties kā Trīsvienību un pēc Augustīna un Rietumu tradīcijas kā Trīsdalītību, tā mēs neko neatņemsim šīs neizdibināmās mistērijas patiesībai. Viena no mūsu tēvu kļūdām ortodoksijas laikmetā ir bijusi tā, ka tie pārāk bieži ir identificējuši dogmatisko izteiksmes veidu un biblisko saturu. Tā viņi neapzināti un pret pašu gribu ir ietvēruši Rakstu mūžīgo patiesību kādas noteiktas. teoloģiskās tradīcijas un laika ietērpā.

Man nebūtu jāatgādina, ka šim apgalvojumam nav nekā kopēja ar Ritčela skolas, pirmkārt, ar Harnaka dogmu vēstures, mēģinājumiem nolaupīt kristīgajai dogmai tās biblisko saturu, aizstājot šķietamās metafizikas kategorijas ar citām pēc Kanta ētikas, vai arī ar mūsdienu Jaunās Deribas “demitoloģizāciju”, pārtulkojot bibliskos izteicienus modernajā eksistenciālfilozofijā.

Mūsu domas drīzāk atgādina Luteru, kad viņš vērsās pret bibliskās ticības falsifikāciju Aristoteļa un tomistu filozofijā un kad viņš Marburgas sarunās šveiciešiem, kas tik enerģiski atsaucās uz Augustīna metafiziku, paskaidroja, kur beidzas baznīcas tēvu autoritāte:

Mēs gribam mīļajiem baznīcas tēviem parādīt godu, ka mēs viņu rakstus, ar kuriem viņi mums ir kalpojuši, cik vien labi iespējams, izklāstām, tas ir, tos rakstus, kas ir saskaņā ar Svētajiem Rakstiem. Bet par tiem, kas nav saskaņā ar Svētajiem Rakstiem, ir labāk, ja mēs pasakām: “Jūs esat maldījušies, mēs jūsu dēļ neatmetīsim Dieva vārdu” (pēc Osiandera ziņojuma, kas tiek arī citu liecinieku apstiprināts, Luters atsaucas uz Augustīna likumu, pēc kura vienīgi Rakstu kanoniskajām grāmatām ir pilnīga autoritāte).

Luteriskajai baznīcai būtu labāk, ja tās teologi stingrā paškritikā vienmēr būtu turējušies pie šī likuma. Mūsu jautājumā tas nozīmē, ka mums jāatbrīvojas no Augustina skolas vispārējā sakramenta jēdziena, kā tas ir principā pēc mūsu atziņas, ja tā neņem par izejas punktu sakramentu skaitu pretstatā Romas baznīcai (kurā ir ne vairāk un ne mazāk kā septiņi) un reformētajai baznīcai (kurā ir ne vairāk un ne mazāk kā divi sakramenti). Tas atbilst senās baznīcas mācībai, kas vēl nepazina sakramenta jēdzienu, tikai atsevišķas “mistērijas”, pie kam vārds mistērija tika lietots plašākā nozīmē, kā to XI gadsimtā varēja aptvert latīniskais “sacramentum”, jo kad Hugo no sv. Viktora klostera* blakus saviem pārējiem dogmatiskajiem darbiem uzraksta dogmatiku ar nosaukumu “De Sacramentis”, tajā arī Trīsvienība tiek apzīmēta kā “sakraments”, t.i., mistērija ticības noslēpums.

Arī pazīstamais Austrumu baznīcas dogmatiķis Jānis no Damaskas nepazīst nekādu sakramentu mācību. Savas 4. grāmatas 9. nodaļā viņš raksta: “Par ticību un Kristību”, 13. nodaļā “Par Tā Kunga svētajām, bezvainīgajām mistērijām”, tas ir, par euharistiju. Luters, lietojot vārdu “sakraments” vienskaitlī, domā parasti “sakramentu sakramentu”, kā to pirmo reizi nosauca grieķu baznīcas tēvi, altāra skaramentu. Šis luteriskais izteksmes veids rodams Justa Jonasa apoloģijas vācu tekstā, kad viņš atstāsta Melanhtona “gan Kristība, gan sakraments”

Tā luteriskā baznīca ir ļāvusi brīvi izvēlēties, vai absolūciju var saukt par sakramentu. Tas, vai atslēgu vara tiek apzīmēta kā sakraments vai nē, ir tikai un vienīgi terminoloģijas jautājums, te baznīcai ir jābūt pilnīgi brīvai, ja tā grib turēties pie Rakstiem. Jo Kristus nav iestādījis kādu abstraktu sakramentu, bet gan sludinātāja amatu, Kristību, Svēto Vakarēdienu un atslēgu varu. Tikai tad, ja mēs atkal atgūstam šo luteriskās reformācijas brīvību, mēs nokļūstam pie “sakramenta” dzīvā kodola, kura būtība ir jāmeklē nevis kaut kādos reliģijas vēstures fenomenos un cilvēciskās spekulācijās par to, kas Dievam būtu jādara, lai mūs atpestītu, bet gan Tā Kunga iestādījumā, kas eksistē ārpus cilvēciskā “kāpēc”, neaptveramajā inkarnācijas brīnumā. Ja mēs to uztveram nopietni, tad problēma “vārds un sakraments” izskatās pavisam citādi.

Tēmas: Augustīna sakramenta mācība bibliskās patiesības liecība Lutera citāti luteriskā baznīca mācība par sakramentiem sprediķis un Svētais Vakarēdiens teoloģisks jautājums Vārds un sakraments

Continue Reading

« Baznīca kā sakramentu izdalīšanas vieta
Ceļinieka lūgšana »
                       

Ieskaties

Dzīve ticībā
Iebildumi pret dievišķo monergismu atgriešanā
Dievs dara, ko Viņš grib
Par Svēto Kristību

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Kalāma arguments Kalāma arguments
    • e-raksti

    Kalāma arguments

  • Meklējot autoritāti Meklējot autoritāti
    • e-apceres

    Meklējot autoritāti

  • Paļāvības pilnais dievbērnības gars Paļāvības pilnais dievbērnības gars
    • e-refleksijas

    Paļāvības pilnais dievbērnības gars

  • Tas Kungs Pats pulcē Savu Draudzi Tas Kungs Pats pulcē Savu Draudzi
    • e-apceres

    Tas Kungs Pats pulcē Savu Draudzi

  • Lai gars gūtu stiprinājumu un mierinājumu Lai gars gūtu stiprinājumu un mierinājumu
    • e-apceres

    Lai gars gūtu stiprinājumu un mierinājumu

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Kas ir sakraments?
  • Svētā Vakarēdiena nepieciešamība
  • Evaņģēlijs un sakraments satur grēku piedošanu
  • Cik reizes jāiet pie Dievgalda?
  • Absolūcija kā sakraments
  • Iesvētība jeb konfirmācija kristīgajā baznīcā
  • Luteriskās sakramenta mācības dziļākā jēga

Pēdējie komentāri

  • Roberto: “ņemot vērā paradigmu - jo mazāk zin, jo savās acīs gudrāks šķiet - tad visdrīzāk uzrastos daudz "gudro", kas zinātu…”
  • talyc: “Es drīzāk teiktu ka katrs cīnās (jebšu aizstāv) to savu taisnību. Un cik cilvēku tik taisnību. Taču Patiesība ir tikai…”
  • Janis Karklins: “Visi itkā cīnās pret maldiem..:)”
  • Roberto: “interesanti kāpēc cīnītājs pret maldiem vairs nav Lutera Akadēmijas mācības spēks, bet maldinātājs ir?”
  • Janis Karklins: “Varbūt kāds aizdomāsies, bet te jau jāsaka par tiem maldinātājiem, kā spļauj tā ir..bet nu baznīca kalnā to tik kultivē…”

RSS e – POLEMIKA

  • Vai kremēt mirušo ir kristīga prakse?
  • Par LELB arhibīskapa kalpošanas laiku
  • Kāpēc "nomira" e-BAZNĪCAs forums?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Atkl.21:6
    Es iztvīkušam došu no dzīvības ūdens avota bez maksas.

ilustrētā baznīca

Rāpulīši garīdzniekiem
Rāpulīši garīdzniekiem

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Tēmas

1. Mozus grāmatas skaidrojums ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Bībeles mācības studijas Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēku piedošana Ikdienas ar Pirmo Mozus grāmatu Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Ticības saturs Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2025