Savā postā var rast mierinājumu

“Un Tā Kunga eņģelis sacīja uz Hagaru: “Redzi, tu esi grūta un dzemdēsi dēlu, un sauksi viņa vārdu Ismaēls, jo Tas Kungs tevi ir uzklausījis tavās bēdās.”” [1.Moz.16:11]

Daudz labāk un derīgāk būtu mācīt, ka Dievs parāda mīlestību un dara labu tiem, kuri saprot, ka tiek pārmācīti.

Jo Hagare saņem pārmācību no savas kundzes un nepieņem to ar pacietību, bet domā rast glābiņu bēgot; kaut arī viņa, šādi rīkodamās, grēko, Dievs uzlūko viņas postu un mierina viņu. Vai gan šeit varētu atrast vēl laipnākus vārdus?

Tādēļ arī mums jācenšas būt pacietīgiem un ar labu prātu pieņemt sodu un pārmācību – bērniem no saviem vecākiem, padotajiem – no valdības, skolniekiem – no skolotāja. Jo šāda paklausība – ka ļaujam, lai mūs pārmāca – ir Dievam tīkama. Bet mūsu daba, sajutusi sodu, ne tikai kļūst nepacietīga un kurn, bet arī zaudē cerības uz Dieva žēlastību un žēlsirdību.

Šāds posts rodas no svēto lietu nezināšanas. Jo tie, kuri zina, ka Dievs rūpējas par viņiem, kad tie saņem pārmācību un sodu no vecākiem, kungiem un valdības, savā postā var rast mierinājumu šādā cerībā un gaidīt Tā Kunga svētību, ko saņēma arī Hagare, lai gan tā bija darījusi netaisnību, aizbēgdama no mājām.