Pateicība par Kristus ciešanām

Ak, svētais Jēzu, cik lielu pateicību esmu Tev parādā! Uzņemdamies sodu par maniem grēkiem, Tu piekriti arī ciest izsalkumu, slāpes, aukstumu un nogurumu; uzbrukumus, vajāšanas, sāpes un nabadzību; važas, rīkstes un ērkšķus, kā arī pašu rūgtāko – mokpilno krusta nāvi.

Cik kvēla bija Tava mīlestība pret necienīgu, nepateicīgu kalpu, tik dārga Tev bija viņa pestīšana, ka Tu ļāvi Sevi apklāt ciešanu jūrai.

Savas nevainības un taisnības dēļ Tev bija jābūt brīvam no visām ciešanām, bet Savas neizmērojamās, neaptveramās mīlestības dēļ Tu mūsu vietā tapi vainīgs visos grēkos.

Es biju kļūdījies, Tu par to atlīdzini. Es biju sagūstīts, Tu mani atbrīvo. Es biju grēkojis, Tu par to ciet.

Ak, laipnais Jēzu! Esmu ieraudzījis Tavas žēlsirdības un mīlestības dziļumu. Es redzu, ka Tu mīli mani vairāk nekā Sevi, jo manis dēļ Tu nodevi nāvē pats Sevi.

Kāpēc Tev, kas esi pilnīgi nevainīgs, bija jāsaņem krusta nāves spriedums? Kāpēc Tev, kas esi skaistākais starp cilvēku dēliem, bija jātop grēcinieku apspļaudītam? Kāpēc Tev, kas esi vistaisnākais, bija jāpacieš rīkstes un važas?

To visu pēc taisnības bija jāsaņem man. Bet Savas neaptveramās mīlestības dēļ Tu nokāpi šīs pasaules cietumā, Tu apvilki manas verga drānas, Tu labprātīgi saņēmi manu sodu.

Savu grēku dēļ es nedziestošām elles liesmām biju lemts. Bet Tavas mīlestības liesmu dēļ, kas uz krusta altāra kvēloja, Tu esi atpestījis mani no šī soda. Savu grēku dēļ es biju šķirts no debesu Tēva vaiga. Bet manas pestīšanas dēļ Tev pie krusta bija jākliedz: “Mans Tēvs, kāpēc Tu mani esi atstājis?” [Mt.27:46]

Grēku dēļ Tev mani vajadzēja nodot velnam un viņa eņģeļiem, lai tie mani pakļautu mūžīgām mocībām. Bet manis dēļ Tu pats Sevi nodevi sātana kalpiem, lai tie Tevi mocītu un piesistu krustā.

Cik es raugos uz visām Tavām ciešanām, tik redzu apliecinājumus Tavai mīlestībai pret mani.

Mani grēki ir tās važas, tās rīkstes, tie ērkšķi, kas mocīja Tevi. Tam visam Tu pakļāvi Sevi, jo tik ļoti mani mīlēji.

Savu mīlestību Tu parādīji, un ar to nebija gana, ka Tu tapi mums līdzīgs miesā, bet Tu arī apliecināji, ka tā ir bezgala, jo Tu cieti par mums gan miesā, gan garā.

Visuspēcīgais Kungs, kas gan es esmu? Tu piekriti kalpot manā vietā, kaut arī esmu tikai nepaklausīgs vergs. Skaistākais Līgavaini, kas gan es esmu? Tu neatteicies nomirt manā vietā, kaut arī esmu tikai netikle un velna padauza. Labvēlības pilnais Radītāj, kas gan es esmu? Tu nenobijies nest krustu manā vietā, kaut arī esmu tikai necienīgs radījums.

Mīlošais Līgavaini, es esmu Tava asiņu līgava, jo tik daudz Savu asiņu Tu manis dēļ esi izlējis. Skaistākā no lilijām, es esmu Tavs ērkšķis, jo tik dziļi ar saviem grēkiem esmu Tevi sadūris.

Es uzkrauju Tev nastu, tik grūtu un rūgtu! Tās nešana Tevi nospiež tik ļoti, ka nebeidzamas asiņu lāses plūst no Tavas miesas.

Tavas mīlestības dēļ, Kungs Jēzu, kas esi vienīgais Glābējs un Pestītājs, Tev teikšu slavu un dziedāšu mūžīgi.

Āmen.