Mūsu miesas mērdēšana

Tas Kungs tev parāda žēlastību, kad uzklausa tavu lūgumu un sāk mērdēt tavu miesu. Viņam nav labāku līdzekļu šim mērķim kā tieši ciešanas. Vai tas tev ir nepatīkami un tu esi ar to neapmierināts?! Labāk izlūdzies Dievam padevīgu un rimtu garu, lai sava vecā cilvēka smagajā nāves cīņā tu allaž varētu lūgt: “Mīļais Tēvs, nevis mans prāts, bet Tavs prāts lai notiek!”

Tad viss būs atkarīgs tikai no tavas gatavības mirt, atvadīties no šīs dzīves un no vecajām domām par šīszemes laimi, lai spētu savu dvēseli pievērst mūžībai. Kad sāpju un nāves baismas satvēra Jēzus sirdi, Viņš lūdza: “..ja tas var būt, tad lai šis biķeris iet Man garām..”, taču tad Viņš piebilda, ka “..tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi” (Mt.26:39). Tāda bija Viņa uzvara, un pēc tam Viņš, garā atvieglots, sacīja: “Vai tad Man nedzert to biķeri, ko Mans Tēvs Man ir nolicis?” (Jņ.18:11). Ļaušanās nāvei remdina ciešanas.

“Bet,” tu teiksi, “kā es varu zināt, ka tās ir mana Tēva sūtītas ciešanas? Tik daudz ļaunu cilvēku izraisa ciešanas!” Atbilde: nedomā par cilvēkiem, bet tici, ka viss nāk no Dieva rokas! Tavu iebildumu avots ir tavs pagānisms, kas pielūdz svešus dievus, – ne vien Radītāju, bet arī velnu un ļaunus cilvēkus. Ja tu ticētu Svēto Rakstu vienīgajam Dievam, kas visvarens valda debesīs, virs zemes un pazemē, tu saprastu, ka velns nevar piedurt Ījabam ne pirksta, ja nav saņēmis Dieva atļauju (Īj.1:8–12). Pasaule bez Debesu Tēva ziņas nevar aizskart ne matu uz galvas (Lk.12:7), tāpēc tev jāzina, ka arī ļaunu cilvēku darbi ir Debestēva noteikti un nomērīti. Visās lietās saskati tikai Dievu, nevis miesu!

Ko saka pravietis Raudu dziesmā (3:37–39)? “Vai tad var kāds sacīt, ka tas notiktu bez Tā Kunga pavēles un ka ļaunais un labais nenāktu no Visuvarenā mutes? Ko tad cilvēks tik daudz sūdzas, kamēr viņš dzīvo? Lai ikkatrs sūdzas par saviem grēkiem!” Ņem vērā, ka tavi grēki ir jāsoda un jāizdeldē ar ļaunu cilvēku un viņu darbu palīdzību! Izpratīsim savus ceļus un atgriezīsimies pie Tā Kunga! Tā māca Svētie Raksti, ka arī mūsu ciešanas, kas nākušas no ļauniem cilvēkiem, ir paša Kunga sūtītas.

Tādas domas bija arī Dāvidam, kad ļaunais Šimejs viņu nolādēja: “Ļaujiet taču viņam lādēties! Laikam jau gan viņš lād tādēļ, ka Tas Kungs būs viņam sacījis: lādi Dāvidu! – Kā gan tad drīkst jautāt: kādēļ tu tā dari?” (2.Sam.16:10). Arī Kristus slepkavas bija ļauni cilvēki, tomēr pats Kungs sacīja, ka šis biķeris bija Viņa Tēva sūtīts (Jņ.18:11). Tātad Dievs mūsu miesas mērdēšanai izmanto gan labus, gan ļaunus cilvēkus, un mums tas viss ir jāņem par labu.

Mārtiņš Luters saka:

Miesa tiek mērdēta ar cilvēku starpniecību, kas stājas mums pretī, pārbauda, izaicina, traucē mieru un visādi cīnās pret mums, lai ko mēs uzsāktu, arī labos un krietnos darbus. Bet kurš gan to saprot un novērtē? Šādus pārbaudītājus būtu vērts iegādāties par jebkādiem līdzekļiem, jo tie mūsos izraisa lūgšanu un salauž mūsu gribu, lai atbrīvotu vietu Dieva gribai. Tāpēc, ja kāds tevi aprunā vai grib tevi padarīt par muļķi, nepretojies un ņem to par labu, kā tas Dieva priekšā arī ir. Ja kāds tev kaut ko atņem vai nodara zaudējumus – ļaujies, it kā tas būtu labi un taisnīgi. Nešaubies, ka Dieva priekšā tas ir taisnīgi, ja ļauni cilvēki pret tevi izturas netaisnīgi.

Pārdomā Kristus vārdus: “Bet arī jūsu galvas mati visi ir skaitīti” (Mt.10:30). Neviens mats no galvas nenokrīt zemē bez Debesu Tēva ziņas! Vai kaut kas var notikt ārpus Dieva gribas? Vai kaut kas var būt sīkāks un nesvarīgāks par vienu matiņu? Ak, atbaidošā neticība, kas netic paša Kristus vārdiem! Viņš ir sacījis, ka mūsu Debestēvs rūpējas par visām lietām un nekas nenotiek bez Viņa ziņas. Vai mums nevajadzētu priecīgā padevībā uzticēt visas lietas Viņam un sacīt: “Tavs prāts lai notiek”?