Dievs neklusē

“Un Dievs Tas Kungs sauca cilvēku, sacīdams: “Kur tu esi?” Tas atbildēja: “Es dzirdēju Tavu balsi dārzā, un mani pārņēma bailes.”” [1.Moz.3:9-10]

Gribu no sirds jūs mudināt augstu vērtēt mīļā Evaņģēlija mācību. Mēs šeit redzam, kas notika ar Ādamu un Ievu, kad viņiem jau bija grēks, bet nebija zināms žēlastības apsolījums.

Viņš tiek saukts tiesas priekšā, lai nāktu pie sava grēka atziņas, un, kad Ādams ir izbijies sava grēka dēļ, viņš atkal tiek stiprināts ar grēku piedošanas apsolījumu

Dievs nāk pie cilvēka līdz ar lēnu vēju, kas norāda, ka sods būs tēvišķīgs. Viņš nesit un neatstumj Ādamu grēka dēļ, bet sauc viņu un velk atpakaļ no grēka. Tomēr Ādams sava grēka un lielo baiļu varā neredz un nesaprot šīs tēvišķīgās rūpes un neiedomājas par to, ka pret čūsku taču Viņš izturas pavisam citādi. Čūsku Dievs nesauc, tāpat Viņš tai nejautā par izdarīto grēku, lai tā varētu atgriezties, bet tūdaļ to nolād.

Tas parāda, ka Kristus, mūsu Pestītājs, arī tolaik ir nostājies kā Starpnieks starp Dievu un cilvēkiem. Jo tā ir vislielākās Dieva žēlastības zīme, ka Viņš pēc Ādama grēkā krišanas neklusē, bet runā ar viņu.