Nedrošie likumi?

Daudzi cilvēki kritizē Baznīcu, tāpēc ka viņi saskata vienīgi brīdinājumam pacelto pirkstu, lai gan Jaunā Derība sludina mīlestībā izstiepto roku – Evaņģēliju.

Vai šī kritika ir taisnīga? Vai ir iespējams, ka mēs, kristieši, labāk sludinām likumu, nekā dzīvojam Evaņģēlijā?

Ja šī kritika ir taisnīga, tad noteikti ne jau tāpēc, ka Evaņģēlijs tāds būtu, bet gan tāpēc, ka mēs tādi esam. Evaņģēlijs sākas ar Dieva apstiprinājumu: “Es tevi saucu tavā vārdā, tu esi mans” (Jes.43:1). Bet tā vietā, lai uztvertu šo apstiprinājumu par pamatvērtību un dzīvotu ticībā, mēs iedomājamies, ka pastāv dažādi papildus pienākumi un likumi, kas no mums pieprasa būt labiem kristiešiem. Un mēs noteikti gribam, lai citi cilvēki būtu līdzīgi mums.

Slepenībā mums patīk likumi. Vai tad mēs klusībā nedomājam, ka cilvēks, kuram izdodas ievērot piecus no desmit baušļiem, Dieva acīs ir labāks nekā tas, kurš neievēro nevienu? Bez tam dziļi zemapziņā mēs dodam priekšroku Mozum, nevis Kristum. Likums rada mums drošību; mēs zinām, kur stāvam. Cilvēks, kurš pusi dzīves pavadījis cietumā, dzīvodams pēc cietuma reglamenta, atbrīvots bieži ir bezpalīdzīgs. Jaunā brīvība viņu baida.

Daudzi kristieši ir līdzīgi šādam cilvēkam. Viņi baidās no jaunās brīvības, ko Evaņģēlijs tiem dod, lai savus ikdienas lēmumus pieņemtu ticībā un mīlestībā uz Dievu. Viņi jūtas neveikli, ja precīzi nezina, kas no viņiem ikvienā situācijā tiek gaidīts. Un tāpēc no Bībeles un mācītāja viņi gaida likumus.

Daudziem kristiešiem likumi ir labs aizvietotājs, lai pilnīgi ticētu Svētā Gara spēkam!