Par ticību uz grēku piedošanu

Es ticu uz grēku piedošanu.

Iesākumā ar šiem Apustuļu ticības apliecības vārdiem izteica ticību Svētās Kristības spēkam sniegt grēku piedošanu. Taču jau ceturtā gadsimta otrajā pusē ar grēku piedošanu saprata ari grēksūdzes un absolūcijas varu sniegt grēciniekiem piedošanu. Šajā laikā jau bija izveidojusies grēknožēlas sistēma, kas drīzāk balstījās cilvēku gandarīšanas darbos nekā Kristus nopelnā.

Šī grēknožēlas sistēma savu apogeju bija sasniegusi vēlajos viduslaikos, kad Luters kā Augustīniešu klostera mūks meklēja mierinājumu savai dvēselei un nespēja to atrast ne pāvesta mācībā, ne savā personiskajā dievbijībā. Tādēļ savās dvēseles ciešanās viņš bieži sauca: “Ak, mana vaina, mana vaina, mana lielā vaina”. Šajos izmisuma brīžos Luteram daudz palīdzēja viņa klostera brālis, kas mierināja ar Trešā ticības locekļa vārdiem: “Es ticu uz grēku piedošanu”. Šie senās Ticības apliecības vārdi sniedza Luteram pirmo mierinājumu un nojausmu par Evaņģēliju. Protams, viņš vēl bija tālu no pareizās Apustuļu ticības izpratnes, ka grēku piedošana balstās tajā žēlastībā, ko mēs visi saņemam Svētajā Kristībā.

Vēlāk, kad Luters bija atklājis mācību par taisnošanu ticībā, viņš saprata, ka grēku piedošanā, kas tiek mums dāvāta bez mūsu nopelniem, slēpjas Kristīgās Draudzes pastāvēšanas jēga. Tāpēc Mazajā Katehismā viņš raksta:

Šajā kristīgā draudzē Viņš man un visiem ticīgiem ikdienas bagātīgi piedod visus grēkus.

Lielajā Katehismā Luters to paskaidro plašāk, norādīdams, ka grēku piedošanu mēs saņemam “caur svētajiem sakramentiem un absolūciju (grēku atlaišanu), arī caur dažādiem mierinājuma vārdiem visā Evaņģēlijā.”

Svarīgi ir apzināties, ka šī grēku piedošana turpinās nemitīgi ik brīdi. Tas ir Svētā Gara darbs, ka mēs saņemam piedošanu, un tādējādi grēki mums nespēj kaitēt, tas ir, tie mūs vairs nepazudina. Pavisam citādi tas ir ārpus Kristietības, tas ir visur tur, kur nav Evaņģēlija, “tādēļ paši sevi izmetuši un atdalījuši ir visi, kas nevis ar Evaņģēliju un grēku piedošanu, bet ar saviem pašu darbiem meklē un grib nopelnīt svētumu.”

Svarīgi tātad ir apzināties, ka grēku piedošana un mūsu pestīšana, saskaņā ar Rakstiem ir pilnīgi Dieva darbs, ko Viņš solījis darīt, un mums tas jāatstāj Viņa ziņā.

Mūsu uzdevums ir saņemt grēku piedošanu no Viņa kā dāvanu un pateikties par to.

Ir jāatceras, ka mūsos nav nekā tāda, kas varētu likt Dievam piedot mūsu grēkus. Ja mēs gribam nopelnīt grēku piedošanu, tad to mēs varam izdarīt vienīgi izciešot mūžīgas mokas elle. Pareiza ticība grēku piedošanai ir ticība tam, ka Kristus ir izcietis šis elles mokas mūsu vietā. Un tā kā piedošana mums tiek sniegta Kristus dēļ, tad Dievs to dod pilnīgi bez kādiem nosacījumiem vai ierobežojumiem. Nekādiem nosacījumiem, kas norādītu uz mūsu līdzdalību šeit nav vietas. Grēku piedošana ir pilnīgi bez mūsu nopelniem un to saņemt mēs varam vienīgi ticībā. Tā ir ticība Kristus nopelnam, kas ietverta vārdos: Mēs ticam uz grēku piedošanu. Šī ticība atdala kristiešus no visām pārējām reliģijām un izsaka Kristīgās ticības būtību un jēgu.