Ar īpašu Dieva padomu

“Tad Dievs sacīja: “Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un pēc mūsu līdzības.”” [1.Moz.1:26]

Šeit Mozus lieto jaunu izteiksmes veidu. Viņš nesaka: “Lai jūra mudž no dzīviem radījumiem,” vai: “Lai zeme izdod,” bet: “Darīsim.”

Mozus šeit parāda būtisku atšķirību, kāda pastāv starp šiem dzīvniekiem un cilvēku. Viņš vēsta, ka cilvēks radīts ar īpašu Dieva padomu un providenci.

Tātad Dieva tēls, pēc kura bija radīts Ādams, bija vislieliskākā un cēlākā lieta, proti, ne cilvēka prātā, ne gribā nebija ne vēsts no grēka spitālības un visi, gan ārējie, gan iekšējie, spēki un jūtas bija pilnīgi šķīsti. Prāts bija pilnīgi šķīsts, atmiņa – laba un skaidra, griba – pilnīgi godīga un patiesīga. Cilvēks bijis apveltīts ar pilnīgi šķīstu un drošu sirdsapziņu, kas nav pazinusi nekādu rūpju, nedz nāves baiļu. Šai iekšējai pilnībai ir pievienojies miesas un visu locekļu skaistums un spēku pilnība, ar ko cilvēks ir bijis daudz pārāks par visām pārējām dzīvajām būtnēm.

Tādēļ Dieva tēlu es saprotu tā, ka Ādams patiesi ir bijis tāds, kā sacīju, un ka viņš ne tikai atzinis Dievu un ticējis Viņa labestībai, bet arī dzīvojis pilnīgi dievbijīgu dzīvi, tas ir, viņš nav baidījies ne no nāves, ne kādām citām briesmām un viņam pieticis ar Dieva žēlastību.