Patiesa pamošanās no grēkpilnā miega

“Nakts drīz būs pagājusi, diena ir tuvu: tāpēc noliksim tumsības darbus un tērpsimies gaismas bruņās. Dzīvosim cienīgi, kā diena to prasa, nevis dzīrēs un skurbumā, izvirtībā un izlaidībā, ķildās un naidā, bet lai jūsu bruņas ir Kungs Jēzus Kristus, un nelutiniet miesu, lai nekristu kārībās.” (Rom.13:12-14)

Ja Dieva vārds cilvēku ir pamodinājis no miega, tad tas nozīmē, ka viņš jau ir nācis pie saprašanas par savu nožēlojamo grēcīgo stāvokli, kas ved viņu pazušanā. Ja viņš vairs nevēlas tikt pazudināts, tad viņam ir jāpieceļas, kaut kas jānovelk un kaut kas jāuzvelk, tāpat kā indivīdam, kurš, pieceļoties no miesīga miega, novelk nakts drēbes un uzvelk dienas drēbes.

Saskaņā ar mūsu tekstu viņam jānovelk viss, kas pieder pie “tumsības darbiem”. Tas ietver visas tās lietas, ko cilvēks meklē un dara tumsībā, bet nevēlas, lai kāds cits to atklātu, jo īpaši jau svētais Dievs. Tās var būt sirds ļaunās domas un vēlmes, vai grēcīgi un liekulīgi vārdi un darbi. Īsāk sakot, tas ir jebkas, kas cīnās pret Dieva Vārdu un Garu. Cilvēks, kurš ik dienas necenšas atbrīvoties no šiem tumsības darbiem, veltīgi mierina sevi, ka Dieva Vārds viņu ir pamodinājis, ka viņš vairs nedzīvo paļāvībā uz pasauli un ka dzīvo rūpēs par savu pestīšanu. Visa viņa reliģiskā “pamošanās” tādā gadījumā ir padarījusi viņu tikai par divkosīgu elles bērnu, par kuru Tas Kungs saka: “Šāds kalps, kas, zinādams sava kunga gribu, nebūs sagatavojies vai darījis pēc viņa prāta, dabūs daudz sitienu.” (Lk.12:47)

Pamodinātajam nepietiek, ka viņš noliek malā tumsības darbus. Viņam arī jātērpjas gaismas bruņās. Tas viņam dod tīru sirdsapziņu Dieva un cilvēku priekšā. Viņam vairs nav ko slēpt vai par ko kaunēties, un tas liek viņam priecāties Dieva priekšā. Šo jauno tērpu sauc nevis par “darbiem”, bet par “bruņām”, jo tas viņu ne tikai apģērbj, bet arī apbruņo cīņā par Debesu kroni. Gaismas bruņas, pirmkārt, sastāv no patiesības jostas, tas ir, no godīguma it visā Dieva un cilvēku priekšā. Tajā ietilpst arī taisnības bruņas pret ikvienu, kurpes, kas ir gatavas nest miera Evaņģēliju draugam un ienaidniekam, ticības vairogs, lai nodzēstu visas sātana ugunīgās bultas, pestīšanas bruņucepure (tas ir, dzīva paļāvība, pilna mūžīgās dzīvības cerības) un Gara zobens (tas ir, Dieva Vārds). Šīs bruņojums nodrošina tos līdzekļus, lai varētu uzvaroši cīnīties pret miesu, pasauli un velnu.

Lai to visu izteiktu vēl skaidrāk, svētais Pāvils šodienas tekstā raksta: “Dzīvosim cienīgi, kā diena to prasa, nevis dzīrēs un skurbumā, izvirtībā un izlaidībā, ķildās un naidā, bet lai jūsu bruņas ir Kungs Jēzus Kristus, un nelutiniet miesu, lai nekristu kārībās.” Tumsības darbu nolikšanai ir jāizpaužas ikdienas dzīvē, kas pasaules priekšā būtu nevainojama. Ikviens, kurš saka, ka viņš ir nolicis tumsības darbus, bet turpina staigāt kopā ar pasauli – ar pasauli, kas dzīvo naktsuzdzīvē, reibumā un atkarībās, tā uzjundot sevī miesas kārības, strīdus, skaudību, dusmas, nesaskaņas un dažreiz pat slepkavības, tas ir melis. Kristietim ir jārūpējas par savu ķermeni nevis tāpēc, lai viņš varētu dzīvot greznībā, bet gan tāpēc, lai viņš būtu piemērots kalpošanai Dievam un savam tuvākajam.

Bet ir vēl vairāk! Tikai tas, kurš patiesi ir pamodināts no garīgā miega, spēj saglabāt sevi nevainojamu. Tā vietā, lai pielāgotos pasaulei, viņš ir tērpies Kristū, lai pasaule viņā redzētu nevis veco cilvēku, bet gan jaunu cilvēku, kas atklāj viņa mīlošā, pazemīgā, šķīstā, tīrā un uz Debesīm vērstā Pestītāja tēlu.