Kā gudri dzīvot šajā ļaunajā laikā?

“Tad nu raugaities nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri; izmantojiet laiku, jo šīs dienas ir ļaunas!” (Ef.5:15-16)

Ar šodienas Svēto Rakstu vārdiem svētais Pāvils brīdina visus kristiešus, ka šajā dzīvē viņiem nekad nevajadzētu paļauties uz labām, mierīgām un ērtām dienām ne sev, ne savai ticībai. Tā vietā viņiem vajadzētu būt gataviem ļaunām, bīstamām un bēdīgām dienām. Kur ir Kristus, tur ir arī krusts. Tāpēc, tiklīdz cilvēks ir pievērsies Kristum, viņam nevajadzētu domāt, ka viņam kā Dieva žēlastības bērnam viss izdosies. Drīzāk viņam jārēķinās, ka krusts tagad būs viņa nešķirams pavadonis līdz pat viņa nāvei.

Tiklīdz cilvēks nostājas Tā Kunga Jēzus Kristus pusē, viņš pārtrauc mieru ar pasauli un sātanu, un tie bruņojas, lai iekarotu un atgūtu no viņiem izbēgušo dvēseli. Tiklīdz cilvēks ar Kristus žēlastību uzvar savu ļauno sirdi, viņš stājas cīņā ar ļaunajām dienām. No Dieva viedokļa šis laiks ir žēlastības periods, bet no cilvēces viedokļa tas ir ļauns. “Šīs dienas ir ļaunas” (Ef.5:16), Pāvils raksta pirmā gadsimta efeziešiem, un viņa vārdi attiecas uz visiem laikiem.

Kāpēc laiks ir tik ļauns kristiešiem? Tiem, kas šai laikā atraduši žēlastību, visu atlikušo mūžu jācīnās ar trim vareniem ienaidniekiem, kas nerimstoši cenšas atņemt viņiem šo dārgumu. Viņiem joprojām ir ļauna sirds, kas vienmēr vēlas izvēlēties nepareizo ceļu. Viņi turpina apdzīvot pasauli, kas cenšas viņus novest pie atkrišanas, vai nu ar tās labumu un godības pievilcību, vai ar draudiem, izsmieklu un vajāšanām. Visbeidzot, viņi joprojām ir sātana un viņa neredzamo palīgu ielenkumā, kas kārdina viņus ar ļaunām domām, cenšas padarīt viņu dvēseles vājas caur dažādām nelaimēm un kas konfrontē viņus ar viltus skolotājiem un sektām, lai tie izrautu no viņiem dvēseli un pestīšanu. Tāpēc svētais Pāvils mūsu tekstā saka: “Izmantojiet laiku [pēc iespējas labāk], jo šīs dienas ir ļaunas” (Ef.5:16).

Tamdēļ ir svarīgi, lai kristieši netaptu īgni šajā ļaunajā laikā. Viņi nedrīkst zaudēt pārliecību par dievišķā Vārda patiesumu, kad viņi saskaras ar smagām lietām šai pasaulē. Viņiem nevajadzētu zaudēt ticību, ka Dievs viņus ievedīs Debesu valstībā, kaut tik bieži jāsastopas ar šķēršļiem ticībai. Viņiem jāatzīst un jāsaprot, ka Dievs Savā gudrībā viņus uzreiz nepaceļ Debesīs. Tā vietā Viņš vēlas pārbaudīt viņu ticību šai ļaunajā laikā, vēlas pārbaudīt viņu mīlestību pret patiesību un viņu nelokāmību, vēlas stiprināt viņu cerību un modināt viņos dedzību. Viņš vēlas caur grūtībām tos šķīstīt un attīrīt no visiem maldiem, nepareizajiem uzskatiem un grēkiem, tāpat kā netīrs zelts tiek attīrīts ugunī. Kristietis pareizi izmanto laiku, ja viņš stingri turas pie patiesības, kamēr citi no tās atkrīt, ja viņš ar prieku atzīst Kristu, kamēr citi Viņu noliedz, ja viņa mīlestība kļūst kvēlāka, kamēr citu mīlestība kļūst vēsāka, ja viņš noliedz pasauli un tās tukšību, kamēr citi tai pakļaujas, un ja viņš kļūst dedzīgāks, lai dotu Dievam godu un lai glābtu savus tuvākos, kamēr citi kļūst remdeni.

Pāvils sniedz kristiešiem svarīgu noteikumu, ko viņi nekad nedrīkst aizmirst, it īpaši ļaunos laikos: “Tad nu raugaities nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri.” (Ef.5:15) Kad viņi cīnās par Dieva lietām, viņus nedrīkst vadīt nedz bailes no cilvēkiem, nedz vēlme pēc citu cilvēku labvēlības. Tikai tie, kuri it visā balstās uz kristīgu apdomību un ticības gudrību, var pareizi izmantot ļauno laiku. Ja viņi vēlas izpatikt Dievam un gūt svētību, viņiem ir stingri jānostājas pret ikvienu bezdievīgu būtni, taču viņiem tas jādara ar apdomību un gudrību. Izravējot nezāles, viņiem jābūt uzmanīgiem, lai neizrautu kviešus un tādējādi neiznīcinātu Dieva darbu līdz ar cilvēka darbu. Viņiem ir jāapliecina patiesība, bet apdomīgi, lai viņu apliecināšanas veids netraucētu citiem pieņemt šo patiesību. Viņiem ir jāpamāca savi brāļi un māsas, kad vien tas ir nepieciešams, bet ar patiesību, lai, mēģinot glābt viņu dvēseles, viņi tos neiznīcinātu. Labiem kristiešiem ir jāizmanto visi līdzekļi, lai taptu labāki it visā, taču viņiem jābūt uzmanīgiem, lai nekļūtu par klupšanas akmeni vājajiem.