Dieva drošā izvēle sniedz mierinājumu

Nav brīnums, ka Konkordijas Formula īpaši uzsver predestinācijas mācības sniegto mierinājumu:

Šī mācība mums dos arī brīnišķīgo mierinājumu pārbaudījumu un ciešanu laikā, ka savā nodomā pirms pasaules radīšanas Dievs ir nolicis un paziņojis, ka Viņš būs klāt visās mūsu vajadzībās, dāvās pacietību, sniegs mierinājumu, radis cerību un visu novedīs līdz tādam noslēgumam, ka mēs tiksim pestīti.

Ko gan vēl jūs varētu vēlēties? Un tas nav mierinājums, ko sniedz svētais Pāvils varenajā vēstules romiešiem 8.nodaļā, kur viņš raksta, ka nekas “mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības…” (Rom.8:39).

Ko Dievs ir izraudzījis, Viņš neatlaidīs. Ko Dievs ir iesācis, Viņš pabeigs. “Ja mēs esam neuzticīgi, Viņš paliek uzticīgs, jo Viņš nevar sevi pašu aizliegt.” (2.Tim.2:13)

Vai tas nozīmē, ka es nevaru pazaudēt savu izredzētību, lai arī ko darītu? Noteikti šāda iespēja pastāv, un mēs šo jautājumu aplūkosim nākamajā nodaļā. Bet tas neattiecas uz “visiem nabaga nomāktiem un noskumušiem grēciniekiem”, kas “jūt, ka viņi vairs nepiedzīvo Dieva Gara iedvesmoto spēku, un sauc kopā ar Dāvidu” un kas pēdējās cerības paliekās uzdrošinās lūgt: “Kungs, apžēlojies!”

Pat ja mēs sevi vai citus uzskatām par bezcerīgiem gadījumiem, pat ja jūtam, ka mēs vai citi esam nodevuši Kristu, pat ja mēs vai citi vairs nezinām, ka ticam, un tomēr uzdrošināmies tiekties pēc Kristus un pieņemt Viņa mīlošos apsolījumus kā skaidru vērtību, mēs un tie citi varam būt droši, ka tāpēc esam izredzēti, mēs, “bezcerīgie gadījumi”, kurus Dievs savā mīlestībā nolēmis izvēlēties. Un mēs varam būt droši, ka tāpēc, ka Viņš izvēlas mūs, “neviens nevar mūs izraut no Viņa rokas”, kā sacīts Konkordijas Formulā, atkārtoti citējot Jņ.10:28-29.

Savu avju mīlošais Gans, Glabā savu jēru, glabā drošībā; Nekas nevar stāties preti Tavai varai, Neviens nevar mani izraut no Tavas rokas.