Dieva bērna sirsnīgākā vēlme

Tā ir taisnība, ka neviens neizvairīsies no sirdsapziņas pārmetumiem – sātana liesmojošajām bultām. Pilnīgs nav neviens, bet vēl mazāk mēs varam cerēt, ka aklā pasaule mūs atzīs par taisniem, jo pasaule zaimos pat vistaisnāko un labāko dzīvi, gluži kā tā zaimoja pašu godības Kungu.

Tomēr apzināsimies un ieraudzīsim atšķirību starp miesas vājību, ko nožēlojam un godīgi atzīstam, un netikumiem, kas pārvalda un dominē pār cilvēka dzīvi. Tieši tie izraisa Evaņģēlija zaimošanu, bet īsta grēknožēla un savu kļūdu atzīšana pagodinās Dievu un pasargās Evaņģēliju no zaimošanas.

Tomēr ievēro tikko sacīto par vienību starp ticības degsmi un labo darbu liecību! Jo, ja tu lielākoties runā par saviem darbiem, tā ka labie darbi un sekošana Kristum ir tavu garīgo sarunu sākums un gals, “Alfa un Omega” (Atkl.22:13), tad tev ir pamats bažīties, ka tas ir kļuvis par tavas ticības un paļāvības slepeno pamatu, “jo no sirds pilnības mute runā” (Mt.12:34).

Nē, visai mūsu paļāvībai ir jābūt balstītai uz Dieva Jēru, uz Jēru, kas nokauts un kas mūs atpircis Dievam ar Savām asinīm. Darbiem ir jāizriet vienīgi no Kristus mīlestības, kā Pāvils dziļdomīgi māca: “Jo Kristus mīlestība mūs vada, kad tā spriežam: tā kā viens ir miris par visiem, tātad visi ir miruši” (2.Kor.5:14-15). Viss gods ir jāsaņem Kristum: godāts un svētīts lai top Viņa Vārds, ne mūsējais.

Nu esam kaut nedaudz noskaidrojuši, ko nozīmē Dieva Vārda svētīšana. Dieva bērna prāts to saprot un nebrīnās, ka šis lūgums ir pats pirmais. Dieva Vārds ir svarīgāks par visu cilvēku svētlaimi. Tā Kunga priekšā, kas visas zemes nes ar Savu vareno roku, visas “tautas ir kā piliens pie spaiņa, tās Viņam ir kā puteklītis svaru kausā” (Jes.40:15).

Visas debesis dzied Viņa Vārda slavu ar mūžīgu: “Svēts, svēts, svēts ir Tas Kungs, kas bija, ir un būs,” un: “Cienīgs ir tas Jērs, kas tapa nokauts, ņemt spēku, bagātību, gudrību, stiprumu, godu, slavu un pateicību!” (Atkl.5:12). Tā skan pie troņa, kur četri zvēri un tiem apkārt vecajie ar eņģeļiem dzied slavas dziesmas, un viņu skaits bija tūkstošu tūkstoši. Vai cilvēki, kas ir visas šīs eņģeļu cildinātās žēlastības apskauti, visas radības mērķis un visa Dieva Gara darba nolūks, drīkst dzīvot, nedomājot par Dieva godu!

Apzinoties visu šo nožēlojamo stāvokli, ir viegli krist mazdūšībā un izsaukties: “Kungs, apžēlojies!” Cik gan brīnišķīgi, kad mēs kā žēlastības bērni ar visu savu spiedīgo vainu, par spīti visam, ticībā esam ieskauti Kristus izpirkumā un aizstāvībā un mums ir bērna paļāvība uz Dievu. Cik gan liels ir atvieglojums, ka ar visām savām raizēm varam nākt piedodošā Tēva priekšā un lūgt: “Kungs, Tev vienīgajam ir vara pār visu miesu, pār mani un visiem cilvēkiem, tāpēc dari pats tā, lai Tavs dižais Vārds tiek svētīts! Sargi mani un visus ticīgos Tava dārgā Vārda dēļ no visiem maldiem un grēkākrišanas, kas izraisa zaimus pret Tavu Evaņģēliju. Jā, ļauj man drīzāk mirt nekā dzīvot vienu dienu, kad daru kaunu un negodu Tavam svētajam Vārdam!”

Redzi, tāda ir Dieva bērna sirsnīgākā vēlme. Kāds Dieva svētīts kristietis reiz senatnē sacījis:

Kad jaungada dienā vai dzimšanas dienā es pārdomāju visu savu dzīvi, es mēdzu lūgt: Kungs, sargi mani no visiem grēkiem! Bet, ja es nevaru būt pasargāts no visiem, sargi mani vismaz no diviem. Pirmkārt, no tāda grēka, no kura nekad neceļas un kas pretojas Tavai žēlastībai, proti, augstprātības, un, otrkārt, no grēka, kas izraisa Tava Evaņģēlija zaimošanu, – ļauj ar visu savu postu palikt vienīgi Tavā priekšā!”

Visiem kristiešiem tā būtu jālūdz par sevi un vienam par otru! Jā, pirmajā lūgumā ir ļoti svarīgs lūgums par labu kristieša dzīvi. Mūsu Tēvs debesīs, svētīts lai top Tavs Vārds!