Skip to content
11. augusts, 2025
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

86. Kas ir saderināšanās?

  • Sākums
  • Kristus priesteriskais amats
  • e-raksti

Kristus priesteriskais amats

Dr. Dž. Teodors Millers
Noklausies šo e-publikāciju

Kristus, būdams cilvēku dievišķais Priesteris, pats nodrošināja Dieva žēlastību, kuru sludināja kā dievišķais Pravietis. Tādēļ tie, kas noliedz vai sagroza biblisko mācību par mūsu Pestītāja priesterisko amatu, noliedz vai sagroza arī Viņa profētisko amatu. Dažādie racionālisti, kuri noliedz Kristus vietniecisko izpirkšanu, neuzskata Viņu par patiesu žēlastības un piedošanas Pravieti, bet gan vienīgi par morāles skolotāju, kurš nāca pasaulē, lai pamudinātu cilvēkus pašiem izpelnīties pestīšanu ar saviem darbiem un savu taisnību.

Kristus priesteriskais amats

Īsumā – ja Kristus nav dievišķs Priesteris, tad Viņš nav arī dievišķs Pravietis šī vārda bibliskajā nozīmē.

Kristus gan Vecajā, gan Jaunajā Derībā tiek dēvēts par Priesteri (Priesteris mūžīgi, Lielais Priesteris, Augstais Priesteris – Ps.104:4; Cah.6:13; Ebr.5:6; 8:4; 10:21). Priesteriskais amats ir tas Dievcilvēka darbs, ar kura palīdzību Viņš salīdzināja Dievu un cilvēkus (2.Kor.5:19). Svētie Raksti apraksta gan salīdzināšanas veidu, gan līdzekļus, ar kuru palīdzību šis žēlastības darbs tika paveikts. Raksti mums pastāvīgi liecina, ka Kristus upurēja pats sevi, t. i., atdeva savu dzīvību kā izpirkšanas maksu par pasaules grēkiem (Jņ.17:19; 1.Tim.2:6; 1.Jņ.2:2; Jn.1:29).

Pie Kristus priesteriskā amata pieder arī Viņa aizlūgšana, par kuru mēs runāsim vēlāk. Izsmeļošu Kristus priesteriskā amata definīciju sniedz Kvenštets:

Kristus priesteriskais amats sastāv no divām daļām: gandarīšanas un aizlūgšanas. Jo, pirmkārt, Viņš sniedza pilnīgu gandarījumu par visiem pasaules grēkiem un nopelnīja pestīšanu. Otrkārt, Viņš dedzīgi aizlūdza un joprojām aizlūdz, un kalpo kā vidutājs, nodrošinot pestīšanas attiecināšanu uz cilvēkiem. Tas, ka Mesija veiks šīs priestera funkcijas, ir nepārprotami pravietots Jes. 53, 12.

Konkrētā izpirkšanas maksa par mūsu grēkiem bija Kristus asinis, kas tika izlietas Golgātā (1.Jņ.1:7; Ebr.10:29; 13:20). Par to Luters raksta:

Asinis, kuras tecēja no mūsu Kunga Jēzus sāniem, ir mūsu izpirkšanas dārgums, maksa un gandarījums par mūsu grēkiem. Jo ar savām nevainīgajām ciešanām un nāvi, pie krusta izlejot savas svētās un dārgās asinis, mūsu dārgais Kungs Jēzus Kristus nomaksāja visu mūsu mūžīgās nāves un pazudināšanas parādu, kurš bija sakrājies mūsu grēku dēļ. Kristus asinis aizlūdz par mums Dieva priekšā, nerimtīgi sauc uz Dievu: “Žēlastība! Žēlastība! Piedošana! Piedošana! Grēku atlaide! Grēku atlaide! Tēvs! Tēvs!” un nodrošina mums dievišķo žēlastību, grēku piedošanu, attaisnošanu un pestīšanu. Jēzus Kristus, mūsu vienīgā Vidutāja un Aizstāvja, asinis tā sauc mūžīgi un nerimtīgi, liekot Dievam Tēvam uzklausīt šos saucienus un šo aizlūgšanu un būt žēlīgam mums, nabaga pazudušajiem grēciniekiem (Cah.9:11).

Vecajā Derībā priesteri par ļaužu grēkiem upurēja jērus un āžus (Ebr.10:4), taču Jēzus, Lielais, Augstais Priesteris (Ebr.7:26-27), upurēja pats sevi, vienlaikus būdams gan Priesteris, gan upuris (Ebr.9:12-14; Ef.5:2). Tā ir visas Bībeles centrālā tēma satriecošā vēsts par salīdzināšanu caur dievišķā Upura, Jēzus Kristus, asinim (Ap.d.10:43; Lk.24:25-27).

Kristus veica savu priesterisko amatu, esot pilnīgā paklausībā Tēvam, kurš vienīgi savas mīlestības dēļ upurēja savu vienpiedzimušo Dēlu pasaules pestīšanai (Jņ.3:16; 1:29). Tādēļ Raksti apraksta Kristus izpirkšanas darbu kā paklausību Dievam. Kristus vietnieciskā paklausība sastāv no:

  • Viņa aktīvās paklausības, kura izpaudās kā pakļaušanās dievišķās Bauslības prasībām, tās piepildīšana mūsu vietā (Gal.4:4-5; Rom.5:19; Mt.3:15), un
  • no Viņa pasīvās paklausības – pakļaušanās Bauslības lāstam, ciešanām un nāvei par pasaules grēkiem (Ebr.9:12; Ef.5:2; Jes.53:4-6).

Tādējādi ar savu svēto dzīvi un bezvainīgo nāvi Kristus mums par pestīšanu nodrošināja dievišķo nopelnu mūsu taisnību Dieva priekšā (Rom.3:22-25; 2.Kor.5:19-21).

Prievārdi ἀντί, ὑπέρ (Mt.20:28; 2.Kor.5:15), kas latviešu valodā ir tulkoti kā “par”, nozīmē nevis “kaut kā labad”, bet gan drīzāk “kāda vietā”.

Tie liecina par to, ka Kristus cieta un mira mūsu vietā kā patiess mūsu Vietnieks. Luters pamatoti saka:

Kristus izcieta nāvi un lāstu, it kā Viņš pats būtu pārkāpis visu Bauslību un būtu pelnījis visas tās apsūdzības, kuras Bauslība izsaka noziedzniekiem.

Tā kā Kristus ar savu pilnīgo padevību ir samaksājis par mūsu grēkiem un izpircis mūsu vainu, Viņš ir arī atbrīvojis mūs no šaušalīgajām sekām, kuras nesa sev līdzi gan iedzimtais, gan izdarītais grēks, piemēram:

  • no nāves (2.Tim.1:10);
  • no velna varas (Ebr.2:14);
  • no grēka kundzības (Tit.2:14) utt.

Visas šīs bezgalīgās garīgās svētības atspoguļojas vienā izteikumā “Cilvēces pestīšana”, ko Hollacs definē kā

garīgu, tiesisku un neizsakāmi dārgu visu grēka važās saslēgto cilvēku atpestīšanu no vainas, no Dieva dusmām, no laicīgā un mūžīgā soda; to ir paveicis Kristus, Dievcilvēks, pateicoties savai aktīvajai un pasīvajai paklausībai, un ko Dievs, vistaisnākais Soğis, žēlīgi pieņēma kā pilnīgi pietiekamu izpirkšanas maksu, lai cilvēce, guvusi garīgu brīvību, varētu mūžīgi dzīvot kopā ar Dievu.

Lepnā, paštaisnā un grēcīgā sirds allaž ir pretojusies bibliskajai mācībai par cilvēces pestīšanu t. i., pestīšanai, pateicoties Kristus pilnīgajai paklausībai (aktīvajai un pasīvajai; 1.Kor.1:23). Daži kritiķi noliedza Kristus aktīvās paklausības nepieciešamību un pamatotību (“Būdams cilvēks, Kristus pakļāvās dievišķajai Bauslībai pats sava labuma pēc” – Anselms, Aipinuss). Savukārt citi apšaubīja Viņa pasīvās paklausības nepieciešamību un pamatotību (racionālisti, unitārieši, modernisti). Mēģinot noliegt Kristus vietniecisko gandarīšanu, ir ticis apgalvots:

  • termins izpirkšana nozīmē vienīgi atbrīvošanu un nevis grēcinieku izpirkšanu ar adekvātas izpirkuma maksas palīdzību;
  • doma par gandarīšanu ir pretrunā mācībai par grēku brīvo piedošanu;
  • Dievs nevar viena cilvēka pārkāpumus pielīdzināt otram, vainīgā cilvēka vietā sodot nevainīgu Vietnieku, utt.

Visi šie iebildumi ir pretrunā skaidrajām Rakstu mācībām:

  • ka Kristus izpirkšanas pamatā patiešām ir Viņa asins maksa (1.Kor.6:20; 1.Pēt.1:18-19; Gal.3:13; Ef.1:7; Tit.2:14; Ebr.9:12, 15; Atkl.5:9);
  • ka Dieva žēlastība, piedodot grēkus, patiešām ir brīva, t. i., no mūsu puses nav nepieciešama nekāda gandarīšana, taču tā nav absolūti brīva, jo tai bija nepieciešama Kristus veiktā gandarīšana (Rom.3:24; Ef.1:7);
  • ka Dievs patiešām uzlika cilvēku grēkus Kristum un mūsu vietā sodīja Viņu (Jes.53:4-6; Jn.1:29; Gal.3:13).

Gerhards sniedz izsmeļošu klasifikāciju visām tām Rakstu vietām, kurās ir aprakstīts Kristus priesteriskais darbs un it īpaši Viņa vietnieciskā gandarīšana:

  • Kristus ir mūsu Vidutājs (1.Tim.2:5; Ebr.8:6; 9:15; 12:24);
  • Kristus ir mūsu Pestītājs (Jes.53:4-6; Lk.1:68; Rom.3:24; 1.Kor.1:30; Ef.1:7; Kol.1:14; 1.Tim.2:6; Ebr.9:12, 15);
  • Kristus ir mūsu grēku izpircējs (1.Jῃ.2:2; 4:10; Rom.3:24-25);
  • Viņā mēs esam salīdzināti ar Dievu (Rom.5:10-11; 2.Kor.5:18-19; Ef.2:16; Kol.1:20);
  • Kristus atdeva par mums savu dzīvību kā maksu un izpirkumu (Mt.20:28; Mk.10:45; Tit.2:14; 1.Pēt.1:18-19; Ebr.9:15);
  • Kristus mūsu labā tika darīts par grēku (2.Kor.5:21; Rom.8:3);
  • Kristus mūsu dēļ ir kļuvis par Bauslības lāstu (Gal.3:13);
  • Kristus uzņēmās mūsu grēkus un sodu par tiem (Jes. 53:4-6; Jņ. 1:29; 1. Pēt. 2:24);
  • Kristus izlēja savas asinis par mūsu grēkiem (Mt.26:28; 1.Jņ.1:7; Ebr.9:12);
  • Viņš izdzēsa pret mums vērsto apsūdzības rakstu (Kol.2:14);
  • Kristus atbrīvoja mūs no Bauslības lāsta (Gal.3:13; 4:5);
  • Kristus atbrīvoja mūs no Dieva dusmām (1.Tes.1:10);
  • Kristus atbrīvoja mūs no mūžīgās pazudināšanas (1.Tes.5:9-10);
  • Kristū mēs esam taisni un mīlēti (2.Kor.5:21).

Tādējādi, ja kāds noliedz vietniecisko gandarīšanu, ar kuru Kristus kā Dieva iecelts Augstais Priesteris salīdzināja pasaules grēku, tad tas noliedz pašu bibliskās izpirkšanas vēsts būtību. Ja mēs izslēdzam no Bībeles mācību par Kristus paveikto izpirkšanu, no Evaņģēlija nekas nepaliek pāri. Tieši šī iemesla dēļ mācība par Kristus priesterisko amatu atrodas pašā kristīgās teoloģijas centrā.

Tēmas: cilvēces pestīšana De Munere Sacerdotali dievišķais Priesteris Hollaca citāti Kristīgā dogmatika Kristus priesteriskais amats Kvenšteta citāti Lutera citāti Mācība par Kristu

Continue Reading

« Konfesionāla teoloģija nevis adiafora!
Trinitārā Kristības formula un tās nepieciešamība »
                       

Ieskaties

Vai Jēzus ir Dāvida Dēls?
Konfesionāla teoloģija nevis adiafora!
Mūžīgās izredzētības definīcija
Svētais Gars darbojas arī patlaban

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Tikai ticībā iegūstamā taisnība Tikai ticībā iegūstamā taisnība
    • e-apceres

    Tikai ticībā iegūstamā taisnība

  • Morālā atmiņa Morālā atmiņa
    • e-refleksijas

    Morālā atmiņa

  • Mūžīgie dārgumi Mūžīgie dārgumi
    • e-apceres

    Mūžīgie dārgumi

  • Baznīcai jābūt vienotai ticībā Baznīcai jābūt vienotai ticībā
    • e-apceres

    Baznīcai jābūt vienotai ticībā

  • Kristība kā pamatsakraments Kristība kā pamatsakraments
    • e-raksti

    Kristība kā pamatsakraments

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Dieva izpirkšanas darbs pasaulē
  • Kristus priesteriskā aizlūgšana
  • Maldi attiecībā uz Kristus vietniecisko izpirkšanu un to atspēkošana
  • Vietnieciskā izpirkšana
  • Svētdarīšanā Dievs darbojas
  • Ar Kristus ciešanām ir samaksāts par visiem mūsu grēkiem
  • Dieva asinis izlietas par mums

Pēdējie komentāri

  • Janis Karklins: “grēcinieki..Labi, ja to saprotam”
  • gviclo: “Šīs pārdomas liek apdomāt to šauro un neredzamo robežu starp cilvēcīgo naidu un ambīcijām un starp dievišķo pavēli šķīsti sludināt.…”
  • e-firziķis: “Dzirdēju televīzijā dižputna Vanaga olas jaunizperētā arhivanckara čiepstēšanu, kas atgādināja repera Armanda parodēto gaišo misionāru draudzes garīgo skolotāju, kas pamatīgi…”
  • Janis Karklins: “Āmen!”
  • Roberto: “ņemot vērā paradigmu - jo mazāk zin, jo savās acīs gudrāks šķiet - tad visdrīzāk uzrastos daudz "gudro", kas zinātu…”

RSS e – POLEMIKA

  • Vai kremēt mirušo ir kristīga prakse?
  • Par LELB arhibīskapa kalpošanas laiku
  • Kāpēc "nomira" e-BAZNĪCAs forums?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Atkl.21:6
    Es iztvīkušam došu no dzīvības ūdens avota bez maksas.

ilustrētā baznīca

Gliemežvāka kancele

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Tēmas

1. Mozus grāmatas skaidrojums ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Bībeles mācības studijas Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēku piedošana Ikdienas ar Pirmo Mozus grāmatu Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Ticības saturs Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2025