Kristīgās dzīves pamatprincips

Otrajā vēstulē korintiešiem (5:13–15) viņš saka: “Ja aizrāvāmies līdz neprātam, tas notika Dievam par godu; ja esam apdomīgi, jums par labu. Jo Kristus mīlestība mūs vada, kad tā spriežam: tā kā viens ir miris par visiem, tātad visi ir miruši. Un Viņš mira par visiem, lai tie, kas dzīvo, nedzīvo vairs sev pašiem, bet Tam, kas par viņiem miris un uzmodināts.”

Ievēro motivāciju, kuras dēļ viņš savai rīcībai pievērsa tik lielu uzmanību: “Kristus mīlestība mūs vada” un tālāk: “Viņš mira par visiem.” Šeit redzams kristīgās dzīves pamatprincips: mēs nedzīvojam sev pašiem, bet Tam, kas par mums ir miris un uzmodināts. Mēs nepiederam sev, jo Viņš mūs dārgi atpircis.

Vai Dieva mīlestība mūs ik brīdi nevada un nemudina visos darbos un runās raudzīties tikai uz Viņa Vārda godu? Mums jāpatur prātā it viss, ko Viņš ir darījis mūsu labā, un pilnīgi viss, kas vien ir virs zemes, ir radīts mūsu labā. Viņš mums ir piešķīris miesu un dvēseli, acis, ausis, prātu un visas maņas, visu, kas mums vajadzīgs, lai mūs atjaunotu un iepriecinātu. Tās visas ir Viņa dāvanas!

Pāri visam atcerēsimies, ka Viņš mums devis arī Savu mūžīgo Dēlu, kas kļuvis par mūsu Brāli un Glābēju, kas izlējis par mums Savas svētās un dārgās asinis, lai savu grēku dēļ mēs neietu bojā, bet mums būtu nemitīga žēlastība un draudzība ar Dievu un galā mūžīga dzīvība debesīs. Vai tā visa dēļ mēs neesam Viņa parādnieki?

Novērtē un atzīsti žēlastību, ka Dievs ar Savu Garu ir tevi modinājis no grēka miega un izredzējis no pasaules, lai tu Viņam piederi un tici savai apžēlošanai un dievbērnībai debesīs. Tu no visas sirds vari sacīt: “Mūsu Tēvs,” un uzlūkot sevi kā Viņa mīļoto bērnu, ko Viņš nemitīgi apžēlo, iepriecina un atjauno, uzturēdams tevi Savā žēlastībā.

Vai visai Kristus mīlestībai nevajadzētu tevi mudināt ar labprātīgu sirdi rūpēties, lai visa tava dzīve pagodina Viņa Vārdu? Vai līdz ar Pāvilu tev nebūtu jākļūst par kalpu visiem nezinošajiem un visiem vājajiem? Vai tas nav brīnišķīgi, ja kristietis Evaņģēlija dēļ sirsnīgā priekā gādā par Kristus godu un tuvākā labumu? Ņemot vērā Evaņģēlija labo slavu un apkārt esošos ļaudis, tas nespēj citādi ne darīt, ne runāt, ne ēst, ne dzert, ne ģērbties!

Iespējams, tu jautā: vai visas šīs lietas ir tik ļoti saistītas? Vai tiešām Dieva Vārds ir tik ļoti atkarīgs no manas uzvedības? Atbilde: ja tu neesi kristietis, tad nav, bet pateicība Dievam, jo Kristus un kristieši ir tik cieši saistīti, ka, atkarībā no kristiešu izturēšanās, Kristus Vārds pasaulē tiek vai nu godāts, vai nicināts, tāpēc Kristus un kristiešu lieta ir kopēja.

Iespējams, tu sacīsi: vai tiešām man nav dota brīvība rīkoties, nedomājot par iespējamu ļaunumu? Vai tiešām man jākalpo citu cilvēku nezināšanai un nesaprašanai? Atbilde: jā, tu gan vari būt brīvs, taču vai tas nav vecais Kains tevī, kas tik vēsi jautā: “Vai es esmu sava brāļa sargs?” (1.Moz.4:9). Kristietis tā nejautā.