Dievs nevēlas neko jaunu

Ja mēs runājam tā, it kā mums vairs nebūtu “pienācīga prieka un pārliecības” par šo ceļu, vai, vēl ļaunāk, it kā Dievs un Dieva Vārds vairs nebūtu tik skaidri klātesošs mums kā agrāk, tad mēs galu galā cenšamies apiet to, ko Jaunā Derība sauc par “pacietību” un “pārbaudījumu”.

Pāvils nekādā ziņā neprātoja, vai viņa ceļš bija pareizs, kad viņu piemeklēja pretestība un ciešanas. Arī Luters to nedarīja. Viņi abi bija pilnīgi pārliecināti un līgsmi, ka paliek sava Kunga mācekļi un sekotāji.

Dārgie brāļi, mūsu patiesās problēmas ir nevis šaubas par ceļu, pa kuru esam gājuši, bet gan nespēja būt pacietīgiem un klusiem.

Mēs joprojām nevaram iedomāties, ka šodien Dievs patiešām nevēlas no mums neko jaunu, bet gan lai vienkārši pierādām sevi vecajā veidā.

Tas mums šķiet pārāk prasti, pārāk vienmuļi, pārāk mazprasīgi.

Un mēs vienkārši nevaram būt nelokāmi tajā, ka Dieva lieta ne vienmēr ir veiksmīga, ka mēs patiešām varētu būt “neveiksmīgi” un tomēr būt uz pareizā ceļa.

Bet tikai šādi mēs uzzinām, vai esam sākuši ticībā vai entuziasma uzplūdā.