Skip to content
28. jūlijs, 2025
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

1. Kādēļ mums ir jāmācās pazīt Dieva Vārdu?

  • Sākums
  • Kristības iedarbība grēku piedošanai: ticības apliecības un liturģija
  • e-raksti

Kristības iedarbība grēku piedošanai: ticības apliecības un liturģija

Deivids Skērs
Noklausies šo e-publikāciju

Lai gan mums pašreiz pazīstamā Apustuļu ticības apliecība tiek datēta dažus gadsimtus pēc Nīkajas ticības apliecības, kura tika izveidota 381. gadā Konstantinopolē, kāds no tās agrīniem variantiem, kas satur izteikumu “grēku piedošana”, bija pazīstams Romā jau otrā gadsimta vidū.

Kristības iedarbība grēku piedošanai: ticības apliecības un liturģija


Noteiktas Jaunās Derības vietas (1.Pēt.3:18–22 un Rom.6:4) norāda, ka šīs ticības apliecības priekšteces bija Kristības liturģijas sastāvdaļas jau senākajās apustuliskajās baznīcās.

Saistībā ar Kristības un Eiharistijas rituāliem radās mūsu Jaunās Derības raksti; tādējādi šie sakramenti bija minēto dokumentu vēsturiskais konteksts. Šīm agrīnajām liturģijām bija apustuliska izcelsme, tās bija atvasinātas no Jēzus mācības un atbalsoja pašu apustuļu sludināšanu. Tādējādi Kristības saturs kristītajam nebija nekas jauns un ieveda viņu tajā realitāte, kuru saturēja viņam sludinātā vēsts. Dievs, kas bija upurējis Savu Dēlu un kuru saturēja viņam sludinātā vēsts. Dievs, kas bija upurējis Savu Dēlu un apveltījis Viņu ar Svēto Garu, ieveda ticīgo trinitārajā realitātē ar Kristības Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā palīdzību. Dievs ne tikai piešķīra Kristībai autoritāti, bet caur to iedarbojās uz ticīgo. Sākot no agrīnā apustuliskā laika, Kristība, grēksūdze, ticība un grēku piedošana veidoja nešķiramu vienību. Mūsu Nīkajas ticības apliecība sākotnēji ir lietota saistībā ar Kristību. Tā ir atrodama Austrumu baznīcas Eiharistijā jau 318. gadā.*

Rietumos devītajā gadsimtā Kārlis Lielais ieviesa šo ticības apliecību Eiharistijā. Luteriskajās ticības apliecībās ir iekļauta sākotnēji Kristībā un vēlāk Eiharistijā lietota ticības apliecība. Tātad īstenībā luteriskās baznīcas konfesionālās dzīves avots ir meklējams Kristībā. Ticības apliecības apliecināšana katru svētdienu Svētā Vakarēdiena dievkalpojumā izsaka to, ko kristieši jau ir apliecinājuši savā Kristībā.**

Ticības apliecināšana nozīmēja, ka Kristība joprojām nosaka ticīgā dzīves kritērijus, pamatu un saturu. Šādu tradicionālajā liturģijā saglabāto ticības apliecību pamatā ir atziņa, ka ticīgais pieņem par patiesu to, ko Dievs atklāj. Ar to ir saistīta vēl svarīgāka atziņa, ka viņš arī paliek savā Kristībā. Kad ticīgais saņem Kristus miesas un asiņu sakramentu, viņš nepamet Kristību aiz sevis. Tieši otrādi, Kristība ir nepieciešams priekšnoteikums un prasība, lai saņemtu Svēto Vakarēdienu. Tāpēc, ka kristietis ir kristīts, viņš ir spējīgs pieņemt Kristus aicinājumu piedalīties Viņa miesas un asiņu sakramentā.

Šis princips ir licis dažiem luterāņiem pārdomāt senbaznīcas paražu dot bērniem Svēto Vakarēdienu, kas joprojām ir populāra Austrumu pareizticīgajā baznīcā.***

Viens sakraments neaizvieto citu, bet katrs sagatavo, paredz un pievienojas citiem. Piedalīšanās Svētajā Vakarēdienā arī ir apliecinājums, ka tie, kas to saņem, ir kristīti. Liturģijas sakramentālajā dziļumā ir klāt Kristus. Priekšstats, ka konfirmācija vai bikts ir nepieciešama vai piešķir citu žēlastības veidu, iznīcina to skramentālo vienību starp Kristību un Svēto Vakarēdienu, kura ir baznīcas pamatā un nosaka tās definīciju. Kad pirms Svētā Vakarēdiena tiek sūdzēti grēki, tā nav izolēta darbība, bet gan saistāma ar Kristību. Grēksūdze un absolūcija, kas pieder pie luterāņu dievbijības un liturģiskās prakses, iegūst nozīmi tad, kad tā parāda Kristības būtību un spēku. Kristība ir vairāk nekā vēsturisks brīdis ticīgā dzīvē: tā ir realitāte, kurā viņš dzīvo. Kristības drošība, ka grēki ir piedoti, nav atmiņas par kādu pagājušu notikumu, bet gan ticīgā pašreizējās situācijas apraksts.

Kā raksta Luters:

Tā mums ir jāsaprot Kristība un jālieto tā kā mierinājums un stiprinājums, kad grēki un sirdsapziņa mūs apgrūtina, lai sakām: “Es taču esmu kristīts; bet, ja esmu kristīts, tad man arī apsolīts, ka tapšu svēts un iemantošu mūžīgo dzīvošanu dvēselei un miesai.

Šī ticība vai apliecinājums, kas ir Kristības ievads, gūst skaidru un pastāvīgu izpausmi ticības apliecināšanā, īpaši Svētā Vakarēdiena liturģijas laikā. Šo ticības apliecību izņemšana no liturģijas ne tikai norādītu, ka tajās saglabātā doktrīna netiek pilnībā novērtēta, bet arī to, ka Kristības aktuālā nozīme ticīgā cilvēka dzīvē ir pazaudēta. Līdz ar ticības apliecību jebkura Svētās Trīsvienības pieminēšana liturģijā atspoguļo baznīcas kā kristīto kopības ticību. Viscaur Jaunajā Derībā ir atrodamas šādas atsauces uz Kristību, un to iekļaušana mūsu liturģijā norāda uz pēctecību starp apustuļu un mūsu laikmetu. Skaidrs, ka Trīsvienības piesaukšanas (“Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā”) izcelsme izriet no pavēles kristīt. Arī citas atsauces uz Trīsvienību norāda uz Kristības realitāti, kurā baznīca dzīvo un kalpo. “Kunga Jēzus Kristus žēlastība un Dieva mīlestība, un Svētā Gara sadraudzība” (2.Kor.13:13) diez vai norāda uz kaut ko citu kā Kristību.


* – Tagad tiek apšaubīta F. J. A. Horta un Ādolfa fon Harnaka teorija, ka par Nīkajas ticības apliecību ir “atbildīgs” Eisēbijs. Šāds pieņēmums pamatojās vienas Eisēbija vēstules, kas apraksta Nīkajas koncilu, nepareizā tulkojumā. J. N. D. Kelijs min liecības, ka Nīkajas ticības apliecība ir cēlusies no sīriešu izcelsmes palestīniešu Kristībā lietotas ticības apliecības. Tās lietojumu Austrumos ieviesa Justīns II 568. gadā, bet Spānijā – Rekareds, visigotu karalis, 589. gadā. Īru mūki, kas bija ietekmējušies no spāņu liturģijas, atveda šo ticības apliecību uz Kārļa Lielā galmu jau pirms 800. gada. Nīkajas ticības apliecību sāka pastāvīgi lietot Eiharistijas liturģijā tikai pēc tam, kad Henrijs II tika kronēts par imperatoru Romā. Nīkajas ticības apliecība, kas sākotnēji bija bijusi Kristībā lietota ticības apliecība, izveidojās par pretariāņu ortodoksijas simbolu.

** – Lai gan Apustuļu ticības apliecība tiek uzskatīta par Kristības ticības apliecību, bet Nīkajas ticības apliecība – par Eiharistijas ticības apliecību, otrā ir cēlusies no pirmās. Šis ir vairāk liturģisks, nevis teoloģisks iedalījums, jo gan viena, gan otra apliecība var tikt lietota Eiharistijā. Kristībai nav nepieciešams nekas vairāk kā Svētajam Vakarēdienam.

*** – Gan Romas katoļu, gan Austrumu pareizticīgā baznīca uzskata Kristību, konfirmāciju (iesvaidīšanu) un Eiharistiju par iniciācijas sakramentiem. Parasti katoļi pēdējos divus attiecina uz vecākiem bērniem vai pieaugušajiem. Austrumu pareizticīgie sniedz visus trīs sakramentus zīdaiņa vecuma bērniem. Pašreiz luterāņu starpā tiek izvirzīts jautājums, vai Svētais Vakarēdiens jādod kristītiem bērniem. To pamato apstāklis, ka Jaunajā Derība un senajā baznīcā šie sakramenti sader kopā. Pret bērnu pielaišanu pie Svētā Vakarēdiena tiek lietoti tādi argumenti kā apzinātas ticības trūkums vai bērna nespēja sevi pārbaudīt. Līdzīgus argumentus lieto baptisti, lai noliegtu Kristību. Arguments, ka Svētajā Vakarēdienā sniegtais ir pieejams Kristībā, nesaskata katra sakramenta unikālo raksturu, un tad jau arī pieaugušie varētu izvairīties no Svētā Vakarēdiena saņemšanas. Diez vai šāda prakse tiks ieviesta luterāņu starpā, lai gan dažās baznīcās komunikantu vecums ir samazināts.

Tēmas: Apustuļu ticības apliecība grēku piedošana Kristība Kristības iedarbība Kristības rituāls liturģija Lutera citāti Sakramenti ticības apliecība ticības apliecināšana

Continue Reading

« Objektīvā un subjektīvā salīdzināšana
Par apustuliskās sukcesijas problēmu »
                       

Ieskaties

Grēku piedošanas pasludinājums
Grēcinieka taisnošana Dieva priekšā
Par kristības sakramentu
Laulības šķiršana un šķirteņu laulības ir laulības pārkāpšana

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Debesu valstības līdzības Debesu valstības līdzības
    • e-raksti

    Debesu valstības līdzības

  • Kas esmu es? Kas esmu es?
    • e-poēzija

    Kas esmu es?

  • Būt nolaidīgam Būt nolaidīgam
    • e-apceres

    Būt nolaidīgam

  • Dzimuši no Dieva Dzimuši no Dieva
    • e-refleksijas

    Dzimuši no Dieva

  • Kas nepieciešams kristīgai sadraudzībai Kas nepieciešams kristīgai sadraudzībai
    • e-apceres

    Kas nepieciešams kristīgai sadraudzībai

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Svētās lietas svētajiem
  • Divpadsmit apustuļu mācība par Svēto Vakarēdienu
  • Svētā Vakarēdiena konsekrācija ir pats Evaņģēlijs
  • Prasība pēc svētā skūpsta
  • Katra žēlastības līdzekļa pilnīgā unikalitāte
  • Ticības apliecības izpratne
  • Konfesionāla teoloģija nevis adiafora!

Pēdējie komentāri

  • gviclo: “Šīs pārdomas liek apdomāt to šauro un neredzamo robežu starp cilvēcīgo naidu un ambīcijām un starp dievišķo pavēli šķīsti sludināt.…”
  • e-firziķis: “Dzirdēju televīzijā dižputna Vanaga olas jaunizperētā arhivanckara čiepstēšanu, kas atgādināja repera Armanda parodēto gaišo misionāru draudzes garīgo skolotāju, kas pamatīgi…”
  • Janis Karklins: “Āmen!”
  • Roberto: “ņemot vērā paradigmu - jo mazāk zin, jo savās acīs gudrāks šķiet - tad visdrīzāk uzrastos daudz "gudro", kas zinātu…”
  • talyc: “Es drīzāk teiktu ka katrs cīnās (jebšu aizstāv) to savu taisnību. Un cik cilvēku tik taisnību. Taču Patiesība ir tikai…”

RSS e – POLEMIKA

  • Vai kremēt mirušo ir kristīga prakse?
  • Par LELB arhibīskapa kalpošanas laiku
  • Kāpēc "nomira" e-BAZNĪCAs forums?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Atkl.21:6
    Es iztvīkušam došu no dzīvības ūdens avota bez maksas.

ilustrētā baznīca

Pāvests skatās nolaišanos uz mēness

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Tēmas

1. Mozus grāmatas skaidrojums ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Bībeles mācības studijas Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēku piedošana Ikdienas ar Pirmo Mozus grāmatu Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Ticības saturs Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2025