Godības tronis attaisnos un gandarīs visas tavas ciešanas

Ja ticība savai dievbērnībai Tā Kunga priekšā kļūst tev par smagu cīņu un viena vai otra iemesla dēļ šķiet neiespējama, tad raugi: ja tu nespēj ticēt un paļauties savas grēka nešķīstības dēļ, kurai esi pieķēries, piemēram, dzīvodams neremdināmā naidā pret līdzcilvēku; vai saaugdams ar kādu miesas kārību; vai slēgdams vienošanos kādā negodīgā darbā vai nekrietnā darījumā; vai atrazdamies kāda miesas grēka varā, tad necenties to samierināt un izlīdzināt ar Evaņģēliju un pārliecināt sevi par savu žēlastības stāvokli.

Jo viss Dieva vārds skaidri un neapstrīdami tam runā pretī un Dieva Gars, kas ir pati ticības gudrība un dievbērnības stāvokļa apliecinātājs, ir patiesības Gars – šķīsts un svēts Gars.

Viņš nekad neliecinās pretēji patiesībai un tev arvien būs jāpiedauzās pie apustuļa vārdiem par verga stāvokli: “Tev nav nekādas daļas gar šo vārdu, jo tava sirds nav taisna Dieva priekšā” (Ap.d.8:21). Viņš nesaka: “Tev ir pārāk daudz grēku, un tie ir pārāk lieli,” bet saka: “Tava sirds nav taisna Dieva priekšā.”

Precājies, ka Viņš saka nevis: “Tu iesi mūžīgā pazušanā!”, bet gan: “Tāpēc atgriezies no šī ļaunuma un lūdz To Kungu, vai šī tavas sirds iedoma tev nevarētu tikt piedota” (Ap.d.8:22). Skaties, lai liekulība nesaraudzē pilnībā tavu verga stāvokli, “jo es tevi redzu rūgtas žults pilnu un netaisnības saistītu” (Ap.d.8:23), lai tu netopi atmests kā pazudis, bet atgriezies un lūdz Dieva piedošanu!

Apustulis saka ne tikai: “Tici Jēzum Kristum,” bet arī: “Atgriezies no šī ļaunuma.” Līdzīgi runā arī Kristus: “..ja tava labā acs tevi apgrēcina [apgrēcina un atrauj no žēlastības dzīves], tad izrauj to un met prom..” (Mt.5:29). Viņš nesaka: “Tici Man un vari to neizraut.” Nē, ticība un laba sirdsapziņa nekad nevar pastāvēt blakus grēka mīlestībai, jo šādi ļaundari arvien top padzīti no žēlastības troņa.

Mārtiņš Luters piebilst, ka ir ļoti daudz cilvēku, kas atraujas no Svētā Vakarēdiena un lūgšanas, kad ir krituši tādos gremdējošos grēkos kā naids, nepiedošana u. tml., kuros tie vēlas palikt. Luters raksta:

Vislabākais padoms viņiem ir atraisīties no grēkiem un nākt pie Dieva sakramentā un lūgšanā, jo tas katrā ziņā būs labāk nekā palikt grēkā un nodot miesu un dvēseli velnam.

Jā, arī Kristus saka, ka tev ir labāk paciest savas acs izraušanu un ieiešanu dzīvībā nekā ar abām acīm tikt iemestam elles ugunī. Nāc pie prāta! Bēdz no grēka! Godības tronis attaisnos un gandarīs visas tavas ciešanas un miesas krustāsišanu. Taču, ja paliksi grēkā, tu aizkavēsi savas lūgšanas un pazaudēsi svētīgo Dieva mieru šajā laikā un debešķīgo prieku mūžībā.

Tomēr, redzi: tu joprojām godā savu grēku, ko tu ne tikai mīli, kā miesa to allaž dara (arī svētajos ir vecā mīlestība uz grēku), bet tu to cildini un godā, no jauna slēdz derību ar grēku, to attaisno, centies to paturēt, līdz tas tev kļūst par atklātu grēku. Šāda grēka cildināšana arvien ir konfliktā ar ticību un žēlastību.

Kristietis rīkojas atšķirīgi un saka: “Grēks, lai kā es tevi mīlētu, tomēr es vienlaikus tevi ienīstu un savu mīlestību uz tevi nolādu,” meklēdams glābiņu un palīdzību pie visvarenā Dieva, lai no savas grēka mīlestības atbrīvotos.

Tas nozīmē to, ka, neieredzēdams savu mīlestību uz grēku un meklēdams glābiņu, tu ne mirkli nebēgsi no sava laipnā un piedodošā Tēva, bet tūdaļ glābsies Viņa apskāvienos un pilnīgā paļāvībā ļausies Viņa žēlastībai. Taču sargies un neceri, ka vispirms atbrīvosies no grēka, lai pēc tam nāktu pie žēlastības un ticētu. Tieši gaidīšana ir viltīgākās lamatas, kurās velns tevi satvēris. Savukārt glābšana un atraisīšana tev ir dāvināta vienīgi ticībā (1.Jņ.5:4; Ebr.11).