Dieva darbarīki

“Tagad, mans dēls, klausi mani, kā es tev pavēlu.” [1.Moz.27:8]

Ikvienam ir uzcītīgi un uzticīgi jāpilda savs amats, ko Dievs viņam pavēlējis pildīt. Taču ir jāsargās paļauties uz saviem spēkiem un gudrību un nav jāuzskata sevi par tik lielu vīru, kas varētu pēc sava padoma pārvaldīt visas lietas. Jo šāda patvaļa un pārdrošība ir nolādēta – es nedrīkstu uzskatīt sevi par tik izcilu vīru, ka spētu gudri, labi un pareizi īstenot visu valdīšanu, arī savā namā un baznīcā. Ja esi tiesnesis, bīskaps vai valdnieks, nekaunies krist ceļos un sacīt: mīļais Kungs Dievs, Tu esi mani iecēlis par valdnieku, tiesnesi, namatēvu, mācītāju vai baznīcas kalpu, tādēļ vadi un māci mani, dod man padomu, gudrību un spēku, ka varu uzcītīgi un labi pildīt man uzticēto amatu!

Tādēļ ikvienam īpaši jāmācās pilnīgā pazemībā atzīt savu vājumu un nespēku, lūdzot pēc Dieva gudrības un padoma. Jo ļaudis tiek aicināti valdības amatos, ne tādēļ lai tie uzskatītu, ka viņiem ir pilnīga atziņa visās lietās, bet gan lai mācītos, kas ir Dievs un ko Viņš paveic ar valdītāju, Dieva darbarīku, starpniecību un kā Viņš valda pār cilvēkiem. Tikai tad valdītāji kļūst īsti sapratīgi un viņiem viņu darbā labi veicas.