Pacietība

Pacietības nozīme Jaunajā Derībā ir diezgan pārsteidzoša.

Tikai pacietīgs cilvēks saņēma apsolījumu (Mt.24:13), tikai pacietīgs cilvēks nes labus augļus (Lk.8:15).

Ticība, kas nekļūst par pacietību, ir neīsta, neizmantojama. Ticība ir jāpierāda. To var pierādīt tikai ciešanās. Tikai ciešanas un izturība radīs “pilnīgu darbu” (Jēk.​​1:3 un turpmāk).

Ja atceramies, ka vārds ticība jau satur uzticības elementu, mēs nebūsim pārsteigti par ciešo saikni starp ticību un pacietību.

Pacietība ir tikai “Jēzū” (Atkl.1:9), jo Jēzus bija pacietīgs, nesot krustu. Vēstulē Ebrejiem 12:2 Jēzus krusta ceļš ir aprakstīts kā ceļš uz izturību un pacietību.

Mums izturība nozīmē pastāvēt Kristus ciešanu sadraudzībā (1.Kor.1:6 un turpmāk) un tādējādi iegūt pārliecību.

Ja mēs līdzdalīsimies Jēzus pacietībā, mēs paši kļūsim pacietīgi un beidzot būsim līdzdalīgi Viņa valstībā (2.Tim.2:12). Ceļš uz pacietību ved caur disciplīnu (2.Pēt.1:6).

Jo brīvāki būsim no viegluma, slinkuma un personiskām pretenzijām, jo ​​gatavāki būsim pacietībai.