Miers pat ienaidnieku vidū

“Abimelehs pavēlēja visiem ļaudīm, sacīdams: “Kas aizskars šo vīru un tā sievu, tam mirtin jāmirst.”” [1.Moz.26:11]

Te labi redzam, cik laipns Tas Kungs ir pret saviem svētajiem – Viņš tos gan pārbauda, sūta tos svešumā un pat pakļauj briesmām viņu labo vārdu un dzīvību, ļauj tiem pieredzēt badu un dažādas nelaimes, tomēr sagatavo tiem labu, mierīgu un drošu patvērumu un dāvā tiem mieru pat ienaidnieku vidū.

Tas viss aprakstīts, lai stiprinātu mūsu ticību arī tajos brīžos, kad uzbrūk dažādas briesmas un nelaimes, kā tas bija Īzakam – arī šajos brīžos Dievs tomēr ir tas, kurš grib mūs vadīt un uzturēt. Jo Baznīcai šeit, uz zemes, ir vajadzīga vieta un ligzda, kur tā varētu uzturēties. Ja kāds valdnieks negrib mūs sargāt, tad Dievs tomēr dos citu, kurš laipni un labprāt dos mums pajumti. Un Viņš mēdz bez mūsu padoma vai domām, jā, bez un pretēji visām mūsu cerībām izraudzīties saimniekus, pie kuriem Viņa ļaudis atrod sev patvērumu.

Šādi Īzaks ir iemantojis mieru un drošību šajā zemē, tā, ka iedzīvotāji pat ir sākuši viņu apskaust lielās veiksmes dēļ, un Īzakam atkal ir nācies doties projām. Tas tiek mācīts tādēļ, lai mēs ticētu Dievam, kas pār mums valda un mūs uztur. Jo, ja mums ir Vārds, tad, kaut arī tiekam pārbaudīti ar dažādām briesmām, tomēr šādu pārbaudījumu dēļ neejam bojā un nekrītam izmisumā, bet, saglabādami mieru, priecājamies un pateicamies Dievam.