Beidz raudāt

“Un Dievs dzirdēja zēna balsi, un Dieva eņģelis sauca Hagarai no debesīm un sacīja uz to: “Kas tev, Hagar? Nebīsties, jo Dievs ir dzirdējis zēna balsi no tās vietas, kur viņš atrodas.”” [1.Moz.21:17]

Tie nav jāsaprot kā bargi apsūdzības vārdi, bet gan kā mierinājums. Ak – eņģelis saka – kādēļ atskan tavas nopūtas, ko tu gribi? Tev nav iemesla tā baidīties. Beidz raudāt – Dievs rūpējas par tevi un tavu dēlu! Viņš tikai ir gribējis jūs pārmācīt. Nu tas ir paveikts, un Viņš grib, lai tu cerētu uz Viņa žēlsirdību un gaidītu no Viņa visu to labāko. Jūs abi ar dēlu esat lūguši arī agrāk, būdami Ābrahama namā, taču toreiz Dievs negribēja jūs uzklausīt.

Tas tādēļ, ka toreiz jūsu lūgšanai pievienojās augstprātība un nicinājums pret brāli. Bet šeit Tas Kungs jūs ir uzklausījis, tādēļ ticiet, ka šeit ir Baznīca. Jo tur, kur Dievs uzklausa lūgšanas, ir lūgšanu nams, tas ir, Baznīca, kurā atskan bezvārdu nopūtas [Rom.8:26] – to cilvēku sirdīs, kas vaira necer paši uz saviem spēkiem.

Tā tiek apstiprināts pats galvenais mūsu ticības artikuls un mūsu augstākā gudrība, proti, ka Dieva bērni ir tie, kas dzimuši ne no asinīm, ne no vīra gribas vai miesas iegribas, bet no Dieva [Jņ.1:13] tas ir – tie, kuri tic apsolījumam. Tāds ir eņģeļa pasludinājums; taču viņš tam pievieno jaunu pavēli.