Izvērtējot savu dzīvi pēc otrās Bauslības plāksnes

Svētais Dievs, taisnīgais Tiesnesi! Tas ir Tavs mūžīgais un negrozāmais prāts, ka savus vecākus un kungus man būs patiesi godāt. [2.Moz.20:12] Bet tik bieži mana attieksme pret viņiem ir nicinoša. Es liedzos viņiem patiesi un no sirds paklausīt; es ceļu gaismā viņu vājības; par viņu pasargāšanu un vajadzībām es nelūdzos. [1.Tim.2:2] Bieži savā sirdī es krāju dusmas pret tiem, kuru varai man vajadzēja nesavtīgi pakļauties.

Tavs svētais prāts pieprasa, lai es visā kalpotu savam tuvākajam, cik vien tas manos spēkos. Bet tik bieži mani pārņem nepatika pret labiem darbiem, un dalīšanās ar savu tuvāko man derdzas! Cik bieži mana miesa liek celties manī dusmu, naida, skaudības un sāncensības garam! Cik bieži es sevī iekšēji perinu dusmas, pat ja ārēji vārdos tās nepaužu!

Tavs svētais prāts pieprasa, lai dzīvoju šķīsti, tikumīgi un atturīgi. Bet tik bieži miesas skurbums un baudkāre liek manai dvēselei krist grēka gūstā. Tik bieži manā sirdī kvēl iekāres liesmas, pat ja ārējos locekļus izdodas savaldīt! Patiesība saka tā: “Kas uzlūko sievieti, to iekārodams, jau laulību savā sirdī pārkāpis.” [Mt.5:28] Cik liela tad ir mana netiklības vaina Tavas svētās tiesas priekšā! Bieži, mums pašiem pat nemanot, mēs iekrītam pārmērīgā rīšanā, dzeršanā, dzimumdzīves baudīšanā. Tas dara mūs vainīgus Tavā priekšā, ja Tu gribēsi iet ar mums tiesā.

Tavs svētais prāts pieprasa, lai savos darījumos tuvāko nekādi nekrāpju, bet drīzāk viņa labklājību vairoju; lai viņa vainas gaismā neceļu, bet tās ar mīlestības apmetni apklāju; lai bez apdoma un pārsteidzīgi viņu neapsūdzu. Bet cik bieži ar netaisniem līdzekļiem es tiecos pēc sava labuma! Cik bieži par savu tuvāko es izdaru pārsteidzīgus spriedumus!

Tavs svētais prāts pieprasa, lai mans gars, mans prāts un mana sirds būtu brīvi no visām ļaunām iekārēm. Bet cik bieži mana miesa mani pavedina grēkot, un arī manu garu tā apgāna ļaunām iekārēm! Kā spēcīgs avots izverd nerimstošu ūdeņu straumes, tā ļaunas iekāres nebeidz lauzties no manas izvirtušās sirds. [Jer.6:7]

Visusvētais Tēvs! Neuzlūko manus grēkus un visas manas vainas, bet raugies uz Sava Dēla pilnīgo paklausību! Viņa mīlestība pret visiem cilvēkiem bija nevainojama; viltības Viņa mutē nebija; [Jes.53:9, 1.Pēt.2:22] nekādas vainas Viņa vārdos vai darbos; nekādas samaitātības Viņa dabā. Paļāvības pilns es glābjos pie Viņa žēlastības troņa, un uzticības pilns no Viņa brūcēm smeļu visu, kas man pie attaisnošanas un pestīšanas vajadzīgs. Apžēlojies par mani, mans Dievs un mans Tēvs!

Āmen.