Mūsu Augstais Priesteris

“Bet Kristus, atnācis par nākamo labumu augsto priesteri, caur lielāko un pilnīgāko telti, ne rokām taisīto, tas ir, ne šai radībai piederīgu, ne ar āžu un teļu asinīm, bet ar Savām paša asinīm reizi par visām reizēm ir iegājis svētnīcā un panācis mūžīgu izpirkšanu.” [Ebr.9:11-12]

Mūsu tekstā Kristus tiek salīdzināts ar Vecās Derības augstajiem priesteriem, un tas parāda, ka Viņš ir bezgalīgi pārāks par tiem. Pirmkārt, tekstā teikts, ka Kristus atnācis kā Augstais Priesteris. Vecās Derības augstos priesterus izvēlējās cilvēki, cilvēki iesvētīja viņu amatā un svaidīja ar eļļu. Bet Kristus ir citādāks augstais priesteris. Viņi neieguva šo stāvokli uz zemes ar cilvēku piekrišanu; tā vietā Viņš nāca šai pasaulē, lai kalpotu šajā lomā. Pats Dievs mūžībā izvēlējās un svaidīja Kristu par Augsto Priesteri. Viņš piedzima kā mūsu Augstais Priesteris, citiem vārdiem sakot, tiklīdz Viņš ienāca pasaulē, Viņš jau bija šajā amatā.

Ebreju vēstules apustuliskais sarakstītājs sauc Kristu par “nākamo labumu Augsto Priesteri”. Šeit mums tiek atklāts otrs veids, kā Kristus ir pārāks par Vecās Derības augstajiem priesteriem. Ar savu amatu, upuriem un apslacīšanu viņi varēja paziņot, ka persona, kas iepriekš tika uzskatīta par nešķīstu, tagad ir jāuzskata par šķīstu un ka persona, kas bija izslēgta no Izraēla ārējās kopības, ir jāatjauno draudzē. Bet Kristus ir pavisam citādāks augstais priesteris. Viņam nav nekāda sakara ar tādām laicīgām tiesībām. Ar Savu amatu Viņš iegūst priekš mums mūžīgas, debešķīgas un neiznīcīgas lietas. Viņš vairāk rūpējas par šķīstību Dieva, nevis cilvēku priekšā un par iekšējo, nevis ārējo garīgo kopību ar Dieva izredzētajiem cilvēkiem. Viņš dāvā žēlastību, grēku piedošanu, taisnību, Svēto Garu, Dieva mieru un – kādu dienu – mūžīgo dzīvību.

Vārdi “caur lielāko un pilnīgāko telti, ne rokām taisīto” norāda uz vēl vienu atšķirību starp Kristu un Vecās Derības augstajiem priesteriem. Pēdējie pildīja savu amatu teltī un vēlāk Jeruzālemes templī, kas abas tika uzceltas saskaņā ar plāniem, ko Dievs atklāja Mozum Sinajā. Taču vide, kurā Kristus pilda Savu amatu, ir godības pilnāka. Kristus telts ir Viņa Baznīca uz zemes, neredzams templis, garīgs nams, Debesu un Dieva valstība un žēlastība uz zemes. Būdams Augstais Priesteris, Kristus vada telti, kas ir “lielāka” par Vecās Derības telti, jo tā ir pa visu pasauli un satur gan jūdus, gan ticīgos nejūdus. Kristus telts ir “pilnīgāka” nekā Vecās Derības telts, jo tā ir veidota nevis no zelta, zīda, koka un akmens, bet gan no ticīgajiem, kas ticības dēļ ir svēti cilvēki. Atšķirībā no Vecās Derības telts, Kristus telts “nav ar rokām taisīta”; tā tiek celta Svētajam Garam darbojoties caur Vārdu un Svētajiem Sakramentiem.

Ceturtais veids, kādā Kristus augstā priesterība ir pārāka par Vecās Derības priesterību, tiek atklāts ar vārdiem “[Viņš] ne ar āžu un teļu asinīm, bet ar Savām paša asinīm reizi par visām reizēm ir iegājis svētnīcā un panācis mūžīgu izpirkšanu”. Kad Vecās Derības augstie priesteri iegāja Vissvētākajā vietā, viņi nesa sev līdzi dzīvnieku asinis, kuras pašas par sevi nespēja nevienu īsti šķīstīt, samierināt ar Dievu un izpirkt. Bet Kristus ir citādāks augstais priesteris. Viņš no savas žēlastības valstības priekšējās telts šajā pasaulē iegāja ar Savām asinīm Debesu Vissvētākajā vietā un parādījās Dieva priekšā.

Vecās Derības augstie priesteri bija līdzīgi Kristum, bet tikai kā attēli un ēnas. Tāpat kā realitāte ir nesalīdzināmi godpilnāka par tās attēliem vai ēnām, tāpat Kristus Augstais priesteris ir nesalīdzināmi godpilnāks par Vecās Derības augstajiem priesteriem.