Krāšņa mājvieta citā pasaulē

“Es redzēju jaunas debesis un jaunu zemi, jo pirmā debess un pirmā zeme bija zudusi, un jūras vairs nav.” [Atkl.21:1]

Draudzei, kas dzīvo un cīnās šajā pasaulē, ir sagatavota krāšņa mājvieta citā pasaulē. Tā ieies šajā jaunajā pasaulē, kad pabeigs savu svētceļojumu šajā pārbaudījumu zemē. Dievs negaidīja līdz Savas atklāsmes pēdējai grāmatai, lai atklātu šo patiesību. Ādams un Ieva, kuri tika izraidīti no Paradīzes sava grēka dēļ, vienlaikus saņēma apsolījumu par Pestītāju, kas atkal atvērs paradīzes vārtus un ļaus viņiem iekļūt skaistākā, pārdabiskā Ēdenē. Rakstos teikts arī par ticīgo tēvu Ābrahāmu: “Ticībā viņš apmetās apsolītajā zemē kā svešinieks … Jo viņš gaidīja pilsētu ar stipriem pamatiem, kuras cēlējs un radītājs ir Dievs.” [Ebr.11:9-10] Dāvids to sauc par dzīvo zemi; Salamans pasludina tās par visu debesu debesīm; un Jesaja to apraksta kā jaunas debesis un jaunu zemi.

Kristus par to runā vēl skaidrāk. Viņš runā par Sava Tēva namu un daudziem mājokļiem, kurus Viņš ir sagatavojis savējiem. Viņš runā par paradīzi, kurā kopā ar Viņu ieies mirstošais zaglis. Viņš runā par Debesu šķūni, kurā savāks Savu labību, proti, Savas Valstības bērnus. Un Viņš runā par kāzām, kurās Viņš vēlas ievest gudrās jaunavas. Svētais Pāvils saka: “Mēs zinām: kad mūsu laicīgais telts mājoklis būs nojaukts, tad mums ir ēka no Dieva, mājoklis, kas nav rokām taisīts, bet mūžīgs debesīs.” [2.Kor.5:1] Svētais Pēteris saka: “Bet mēs gaidām pēc Viņa apsolījuma jaunas debesis un jaunu zemi, kur taisnība mājo.” [2.Pēt.3:13] Un mūsu tekstā svētais Jānis saka: “Es redzēju jaunas debesis un jaunu zemi, jo pirmā debess un pirmā zeme bija zudusi, un jūras vairs nav.”

Šis krāšņais skats tiek atklāts visiem ticīgajiem Kristū – Viņa Baznīcai. Tiklīdz Pēdējās tiesas diena beigsies, kad atmaksas grāmatas būs aizvērtas un spriedums būs pasludināts visiem cilvēkiem, tad pasaule – ar tās gaisu, debesīm un zvaigznēm, zemi ar tās kalniem un jūru ar tās ūdeņiem – pazudīs, un tās vairs nebūs. Ak, svētīti un dubultsvētīti cilvēki, kas šeit, uz zemes, palika patiesā ticībā un tika atzīti par ierakstītiem Dzīvības grāmatā! Kad šīs dzīves lietas būs pagājušas, šie cilvēki neko nezaudēs, jo viņiem jau no pasaules sākuma ir sagatavots neaprakstāmi krāšņāks mājoklis. Svētais Jānis saka: “Es redzēju jaunas debesis un jaunu zemi.”

Mūsu pašreizējā, redzamā pasaule sniedz tikai ieskatu tajā neredzamajā pasaulē, kurā Kristus Baznīca kādu dienu atpūtīsies no savām cīņām un svinēs savu mūžīgo triumfu. Tāpēc svētie tur atradīs visu, kas šajā zemes pasaulē ir skaists, patīkams un apbrīnas vērts, bet nepilnības, kas mūs tagad ieskauj, būs zudušas. Kā šeit debesjums mūs ieskauj dienā ar savām jaukajām gaiši zilajām debesīm un naktī ar mirdzošām zvaigznēm, tā svētos Debesīs ieskaus Debesu gaisma ar neiedomājamu krāšņumu. Kā mūsu tagadējā zeme plešas mūsu priekšā kā paša Dieva klāts galds, tā svētie Debesīs staigās Debesu pļavās, pilnās ar neizsīkstošiem svētlaimes avotiem, pilniem ar dzīvības kokiem, kuros aug tīri augļi, kas atveldzēs mūs Debesīs. Ak, kas tā būs par sauli, kad saule būs pats Dievs! Ak, kādas zvaigznes mirgos, kad zvaigžņu gaismā izgaismosies miljoniem svēto! Ak, kāda rīta rasa nokritīs no jaunajām debesīm! Ak, kādi ziedi uzziedēs uz jaunās zemes! Ak, kāds skats sveiks svēto pagodinātās acis, kad viņi skatīsies uz visu jauno radību ar tās mūžīgo godību!