Ne mēs esam tie, kas uzvar

Savā dzīvē par uzvaru runāt mums nenākas viegli.

Mums tas ir pārāk skaļš vārds, jo mēs esam cietuši pārāk daudz sakāves. Uzvaru atkal un atkal ir atlikuši pārāk daudz vājuma mirkļi un pārāk daudz rupju grēku.

Bet vai tā nav taisnība, ka gars mūsos alkst pēc šī vārda, pēc galīgās uzvaras pār grēku un bažīgajām bailēm no nāves mūsu dzīvē?

Pat Dieva Vārds mums neko nesaka par mūsu uzvaru. Tas mums nesola, ka sākot no šī brīža mēs būsim grēka un nāves uzvarētāji. Drīzāk tas ar visu spēku saka, ka kāds cits šo uzvaru ir izcīnījis, un ka Viņš izcīnīs uzvaru arī pār mums, ja Viņš būs mūsu Kungs.

Ne mēs esam tie, kas uzvar, bet Jēzus.

Mēs to pasludinām šodien un ticam tam, neskatoties uz visu, ko redzam sev apkārt, par spīti mūsu tuvinieku kapiem, par spīti postažai ārpusē, par spīti nāvei, ko mums atnesis karš.

Mēs redzam nāves pārākumu; tomēr mēs pasludinām un ticam Jēzus Kristus uzvarai pār nāvi. Nāve ir aprīta uzvarā! [1.Kor.15:54] Jēzus ir uzvarētājs, mirušo augšāmcelšanās un mūžīgā dzīvība.