Kristus kā pravietis

Baznīctēvs Eusebijs runā par Jēzu kā par pravieti, augsto priesteri un ķēniņu. Šo trīspakāpju Jēzus glābšanas darba dalījumu viņš atradis Bībelē.

Pat Vecajā Derībā mēs lasām par diskusijām, kas notika sakarā ar lielo pravieti, kam bija jānāk: “Pravieti, kāds es esmu, tas Kungs, tavs Dievs, tev cels no tava vidus.” (5.Moz.18:15) To pasludināja Mozus. Bija skaidrs, ka šis pravietis būs nesalīdzināmi varenāks par visiem pārējiem.

“Dievs vecos laikos daudzkārt un dažādi runājis caur praviešiem uz tēviem, šinīs pēdīgajās dienās uz mums ir runājis caur Dēlu.” (Ebr.1:1-2)

Jēzus bija pravietis. Tas nozīmē, ka Viņš pasludināja Dieva Vārdu, lai cilvēki atgrieztos. Un to Viņš darīja tā, kā neviens cits pravietis ne pirms, ne pēc Viņa nebija spējis. “Nekad vēl neviens cilvēks nav tā runājis, kā runā šis cilvēks.” (Jņ.7:46) Viņa vārdiem bija daudz lielāks iespaids uz klausītājiem nekā jebkura cita runai par Dievu un mūžību. Ir rakstīts, ka cilvēki bija ļoti izbrīnīti par Viņa mācību: “Jo Viņš tos mācīja kā tāds, kam vara, un ne kā viņu rakstu mācītāji.” (Mt.7:29)