Atceroties jaunības grēkus

Svētais Dievs, taisnīgais Tiesnesi! Nepiemini manas jaunības pārkāpumus, pagātnes grēkus vairs nepiesauc! [Ps.25:7, Jer.31:34]

Cik daudz indīgu augļu manā bērnībā nesusi ļaunās iekāres sakne, kas manī mīt! Cik daudz manis paša grēku ir izraisījis iedzimtā grēka ļaunums!

Visas manas sirds domas ir ļaunas un sagrozītas [1.Moz.6:5] jau no agras bērnības, jau no dzīves pirmajām dienām! Pat ja es būtu tikai vienu dienu vecs zīdainis, Tavā priekšā es nebūtu nevainīgs. [Īj.14:1-4]

Cik dienu es dzīvoju, tik smagi mani nospiež manu grēku vaina. Vēl vairāk! To skaits ir daudz lielāks par manām dienām, jo taisnais vienā dienā krīt septiņas reizes. [Sal.pam.24:16] Bet, ja septiņreiz dienā krīt taisnais, nav nekādu šaubu, ka es, zudis un netaisns grēcinieks, esmu kritis septiņdesmit reiz septiņas reizes.

Ar gadiem gan es pieaugu, bet pieauga arī grēka pinekļi. Cik dienu Savas labvēlības dēļ Tu pieliki manai dzīvei, tik vainas mana samaitātā daba pielika pie manas grēku nastas.

Es atskatos uz savu pagājušo dzīvi, un es tur atrodu vien grēka aptraipītas un smakojošas drānas. Es pievēršos Taviem baušļiem, lai to gaismā izvērtētu savu dzīves gājumu, un es tur atrodu vien tumsu un aklumu.

Savu jaunību man vajadzēja lolot kā vismaigāko ziedu – to likt uz savas galvas kā tikumības kroni, to pienest Dievam par tīkamas smaržas upuri. Vislabākos savas dzīves gadus man vajadzēja veltīt Vislabākajam, kurš pasauli radījis. Bet kaunpilna grēka netīrība ir aptraipījusi manas jaunības ziedu. Smirdīgiem pārkāpumu dubļiem tas ir nošķiests. Cik tas ir savādi un baigi! No visiem dzīves posmiem jaunība ir piemērotākais laiks, lai kalpotu Dievam, taču lielāko tās daļu esmu izšķiedis, lai kalpotu velnam.

Savās atmiņās redzu daudz jo daudz grēku, kas neapvaldītā jaunības trakumā paveikti, bet vēl jo vairāk ir to grēku, kurus neatminos. Jo kas gan apzinās savu nomaldīšanos? Šķīstī savu kalpu no neapzinātām kļūdām! [Ps.19:13]

Svētais Tēvs! Manu jaunības pārkāpumu vietā uzlūko Savu mīļoto Dēlu, Viņa svētāko paklausību un pilnīgo nevainību! Viņš kļuva Tev paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei. [Fil.2:8] Jau kā divpadsmit gadus vecs zēns Viņš izrādīja Tev svētu paklausību, un vislielākās apņēmības pilns Viņš iesāka pildīt Tavu gribu. [Lk.2:42-52]

Ak, taisnīgais Tiesnesi! Maksu un atlīdzību par manas jaunības nepaklausību ir sniedzis Tavs Dēls ar Savu pilnīgo paklausību!

Āmen.