Uz robežas starp pagātni un pilnīgi nezināmo

“Tavā pusē, Kungs, ir taisnība, mums atliek tikai kauna sārtums vaigā, kā tas šodien redzams sejā Jūdas vīriem, Jeruzālemes iedzīvotājiem un visiem israēliešiem tuvumā un tālumā visās zemēs, kur Tu tos esi izklīdinājis viņu neuzticības dēļ, ar ko tie pret Tevi ir apgrēkojušies.” [Dan.9:7]

Gada pēdējā diena ir svarīga diena mūsu dzīvē. Mēs stāvam it kā uz robežas starp diviem lieliem apgabaliem, caur kuriem ved mūsu dzīves ceļš, ceļš uz pestīšanu. Šodien mēs atstājam to, caur kuru jau esam gājuši un kurā vairs nebūs iespējams atgriezties. Pagātne ir pagātne. Mēs drīz, gaidu un cerību pilni, ieiesim citā – mums pilnīgi nezināmā zemē.

Vai mēs būtu varējuši ļaut šai dienai paiet, neatskatoties atpakaļ, pirms ieiet jaunajā gadā? Tas nav iespējams. Bet ko mēs redzam, kad atskatāmies atpakaļ? Pirmkārt, mēs pārdomājam, ko Dievs ir darījis. Mēs redzam tikai pierādījumus par Viņa labestību, Viņa mīlestību, Viņa žēlsirdību, Viņa pacietību, redzot mūsu pārkāpumus, un mums par to visu ir jāpateicas Viņam un jāslavē Viņš. Cik reizes gada laikā mums un mūsu ģimenēm bija vajadzīgs uzturs, apģērbs un pajumte? Bet raugi! Tas Kungs nekad neļāva notikt tam, ka mums pietrūktu, kas bija vajadzīgs. Jā, Viņš lielāko daļu no mums ir svētījis pat ar vairāk kā bija vajadzīgs. Kopā ar svēto Pāvilu mums jāsaka: “Jebšu Viņš Sevi nav pametis neapliecinātu, labu darīdams, no debess jums dodams lietu un auglīgus laikus, mūsu sirdis pildīdams ar barību un prieku.” [Ap.d.14:17] Turklāt, cik daudz briesmām mēs bijām pakļauti gada laikā? Cik daudz nelaimes varēja piemeklēt mūsu ķermeni un dvēseles? Bet redzi! Kā uz ērgļa spārniem Viņš mūs nesa pāri visām briesmām. Viņš stāvēja mums blakus, kad pamodāmies, un Viņš bija sardzē, kad mēs gulējām. Viņa skatiens vienmēr vērās uz mums. Viņš ir pierādījis Sevi kā Israēla aizbildni, un mums kopā ar Dāvidu ir jāizsaucas: “Dziediet Tam Kungam, jūs Viņa svētie, daudziniet Viņa svēto piemiņu! Viņa dusmas pastāv tikai īsu mirkli, bet Viņa labais prāts visu mūžu. Vakaram kā viešņas nāk līdzi asaras, bet jaunais rīts ir atkal pilns gaviļu.” [Ps.30:5-6]

Mums varētu ienākt prātā, ka Žēlastības Vārds pagājušajā gadā neatskanēja daudziem miljoniem cilvēku, bet tomēr – ak, cik bagātīgi Dievs ļāva, lai mums tas tiktu pasludināts gan ar muti, gan rakstveidā! Cik laipni Viņš vienmēr no jauna piedāvāja mums Savu žēlastību, rādot ceļu uz Debesīm un aicinot Savā svētajā Valstībā! Vai mums nevajadzētu iesaukties: “Kungs, kā mēs Tev atmaksāsim par visu Tavu žēlastību un uzticību, ko Tu mums parādi? Ak, kaut katrs sirdspuksts ir kā pateicība Tev un katrs elpas vilciens kā slavas dziesma Tev!”

Tomēr, ko tad mēs ieraugām, kad atskatāmies uz paveikto? Vai ir kāds bauslis, ko mēs neesam pārkāpuši? Vai ir kāda diena, kurā mēs neesam grēkojuši? Vai ir kāda dāvana, par kuru mēs esam bijuši pateicīgi, kā pienāktos, un ko esam izmantojuši pilnīgi saskaņā ar Debesu Devēja gribu? Vai ir kāds glābiņš no bēdām, par ko mēs esam veltījuši pienācīgu slavu Dievam? Vai ir kāds zvērests, ko esam turējuši līdz galam? Vai ir viens sprediķis, viens pamudinājums uz grēku nožēlu, viens aicinājums uz ticību, viens pamudinājums uz svētumu, ko mēs esam pilnībā ievērojuši? Vai, atbildot uz katru no šiem jautājumiem, mums nevajag kaunā nolaist acis Vissvētākā Dieva priekšā, krist uz ceļiem zemē un kopā ar muitnieku teikt: “Dievs, esi man grēciniekam žēlīgs!” [Lk.18:13]? Vai mums kopā ar Dāvidu nevajadzētu smagi nopūsties: “Ja Tu, Kungs, gribi noziegumus pielīdzināt, kas gan, ak, Kungs, lai pastāv?” (Ps.130:3) un: “Neej tiesā ar Savu kalpu, jo Tavā priekšā nav neviena taisna dzīvajo vidū” [Ps.143:2]? Vai mums nav jāpiekrīt Daniēlam, kurš saka: “Tavā pusē, Kungs, ir taisnība, mums atliek tikai kauna sārtums vaigā” [Dan.9:7]?

Pateicība, kas nāk no sirds, un sava zemuma atziņa [Jēk.1:10] ir tās divas lietas, kas no mums tiek prasītas šodien, uzlūkojot pagājušo gadu. Tas attiecas uz pilnīgi visiem. Lai mēs visi šo gadu pabeigtu kā Debesu Tēva bērni, kas tādi esam, jo esam ieguvuši izlīgumu ar Viņu. Jo tikai šādi Dieva bērni var svētīgi un priecīgi sagaidīt jauno gadu.