Visas mūsu kristīgās ticības sirds

Noklausies šo e-publikāciju

“Dievs sūtīja Savu paša Dēlu.” [Gal.4:4]

Tā ir apliecinājuma un visas mūsu kristīgās ticības sirds un serde, bet vienlaikus taisni šo patiesību ir visgrūtāk saņemt un paturēt sirdī. Šai patiesībai mums visvairāk ir jāvelta lūgšanas un piesaukšanas, lai Tas Kungs par mums apžēlojas un atver prātu, ka mēs apjaušam Dieva žēlastības brīnuma neaptveramo dziļumu, kad Viņš piešķīra nabaga kritušai cilvēcei Savu Dēlu.

Ieklausīsimies, kā skan šie vārdi! Te sacīts: Dievs sūtīja Savu Dēlu. Ievēro, ka tur nav rakstīts: piedzima Dieva Dēls, bet: Dievs sūtīja Savu Dēlu, dzimušu no sievietes! Bērns, ko tu garā uzlūko Bētlemes silītē, top saukts par Dieva Dēlu nevis savā augstā un izredzētā uzdevuma dēļ, – nē, Raksti runā citādāk: tie saka, ka šis Bērns bija mūžīgais Dieva Dēls, kas bija pie Tēva jau pirms pasaules radīšanas.

Tāpat tie saka, ka Bētlemē jāpiedzimst Tam, kura izcelsme ir mūžības pirmlaikos (Mih.5:1), un to, ka iesākumā bija Vārds un ka Vārds bija Dievs, caur ko viss ir radies un bez kā nekas nav radies, kas ir. Šis Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību, tādu godību kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības (Jņ.1:14). Tas ir ietverts vārdos: “sūtīja” – Dievs sūtīja Savu Dēlu, respektīvi, jau esošu Dēlu, kas laika piepildījumā ir ieradies virs zemes.

To apliecina arī Kristus: “Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību” (Jņ.3:16). “Un tagad apskaidro Tu Mani, Tēvs, ar to skaidrību, kas Man bija pie Tevis, pirms pasaule bija” (Jņ.17:5). “Es esmu izgājis no Tēva un nācis pasaulē: tagad Es atkal atstāju pasauli un aizeju pie Tēva” (Jņ.16:28). Tā raksta arī apustulis Jānis: “Redzama kļuvusi ir Dieva mīlestība mūsu starpā, Dievam Savu vienpiedzimušo Dēlu sūtot pasaulē, lai mēs dzīvotu caur Viņu. Šī ir tā mīlestība nevis, ka mēs esam mīlējuši Dievu, bet ka Viņš mūs mīlējis un sūtījis Savu Dēlu mūsu grēku izpirkšanai” (1.Jņ.4:9-10). Un tāpat apustulis Pāvils: “..To ir darījis Dievs: sūtīdams Savu paša Dēlu grēcīgās miesas veidā” (Rom.8:3).

– Redzi, šādi tev jāuzlūko gara acīm skatītais Bētlemes silītē – šīs Bērns, kura dzimšanu ganiem uz lauka cildina viss debespulks un tāpat arī brīnumainās zvaigznes vadītie vīri no austrumu zemes. Gods, slava, spēks un pateicība mūsu Dievam no mūžības uz mūžību par Viņa neaprakstāmo dāvanu! – Dievs sūtīja Savu Dēlu.