Ticīga cilvēka brīvība no Bauslības

Tagad ar Dieva žēlastību aplūkosim kādu ļoti svarīgu, dziļu un mierinājuma pilnu tematu par ticīga cilvēka brīvību no Bauslības, kas vienlaikus ir arī samērā nepazīstams un noklusēts.

Kungs, atver mūsu acis un piešķir mums Sava Gara gaismu un vadību!

Apustulis Jānis (1.Jņ.5:13) raksta: “To es jums rakstu, lai jūs zinātu, ka jums ir mūžīga dzīvība, kas ticat Dieva Dēla Vārdam.” Tas liek mums iedomāties situāciju, kad cilvēks ir nācis pie ticības Jēzum, tomēr nav īsti sapratis, cik daudz mums ir Jēzū dāvināts, kā arī nav aptvēris Viņa ticīgajiem gatavoto žēlastības saturu un nozīmi.

Kāds gudrs un ticīgs mācītājs reiz sacīja:

Es daudzus gadus biju turējies pie sava Glābēja, iekams mazpamazām apjautu savu brīnumaino stāvokli, ka esmu brīvs no Bauslības un mani vairs netiesās Bauslība, bet gan mana Kunga Jēzus Kristus pelnītā taisnība. Tāpat es varu apliecināt, ka ar šo gaismu manā dvēselē uzausa jauna un žēlastības pilna Tā Kunga diena un mans jaunais cilvēks iemantoja svētīgu miera un dzīvības laikmetu, kur valda labprātība un spēks, kas diemžēl arvien no jauna top aptumšots un vājināts. Tomēr Tas Kungs mani arvien atjauno un dara dzīvu.

Šī atzīšanās ir saskaņā ar daudzām citām, kurās atainota līdzīga pieredze.

Cik gan ļoti nepazīstama, pārprasta un noklusēta ir šī brīnišķīgā mācība! Daudzi ļaudis to nemaz neapzinās un uzskata par bīstamu jauninājumu un ķecerību, ja sakām: 

“Ticīgi cilvēki nestāv zem Bauslības tiesas, Dievs viņus netiesās pēc Savas svētās Bauslības un tiem nekad nepieskaitīs viņu grēkus, turpretī citi tiks pazudināti tikai tādēļ vien, ka kļūdījušies kaut vienā punktā.”

Daudzi brīnās par šiem vārdiem un uzlūko tos kā dīvaināko un neparastāko jaunumu. Tā cilvēki pat kristīgās baznīcas kopienā var būt galīgi nezinoši par vienu no svarīgākajām kristīgās ticības patiesībām. Viņi ar savu aklo prātu un aplamo viedokli cīnās pret šo glābjošo gaismu, vienlaikus uzskatīdami, ka apliecina visskaidrāko gaismu un atziņu.

Tāpēc, lai izvairītos no visiem pārpratumiem un atklātu, kāda ir ticīga cilvēka brīvība no Bauslības, formulēsim to šādi: cilvēki, kas Bauslībā nosodīti un Bauslībai miruši, meklē un atrod glābiņu vienīgi Kristus izpirkumā. Tāpēc viņi ir atbrīvoti no visām Bauslības prasībām un nosacījumiem viņu glābšanai un vairs nemeklē savu taisnību un glābšanu Bauslības pildīšanā.

Ticīgie ir brīvi no Bauslības sprieduma un lāsta (Gal.3:13), un savā ticībā viņi ir brīvi no Bauslības valdīšanas sirdsapziņā. Pāvils to sauc par brīvību no verdzības gara un bailēm (Rom. 8:15) un brīvību no kalpības jūga (Gal.5:1). Ticīgais ir arī brīvs no visa, kas saistīts ar sirdsapziņas mokām un ciešanām, jo savā Kungā un Viņa vietnieciskajā Upurī tas ir saņēmis visu Bauslības piepildījumu, mūžīgu piedošanu, dzīvību un svētību.

Visiem jābūt vienisprātis, ka ticīgie ir brīvi no jūdu ceremoniāllikumiem un sadzīves likumiem, vēl jo vairāk tāpēc, ka šie likumi jau vecās derības laikā bija saistoši tikai jūdiem, ne citiem. Taču šeit mēs runājam arī par morāles likumu jeb desmit baušļiem, no kā ticīgie ir atbrīvoti, un šie baušļi vairs nav glābšanas priekšnoteikums.

Tagad ticīgu cilvēku dzīve netiek tiesāta pēc Bauslības, bet pēc Jēzus Kristus pilnīgās taisnības. Viņi arvien dzīvo nemitīgā žēlastībā – žēlastības valstībā, kas valda pār viņiem tik ilgi, kamēr vien tie ticībā tveras un paliek pie Kristus. “Tāpēc arī Jēzus ir tapis par labākas derības galvinieku.” (Ebr.7:22) “Teici To Kungu, mana dvēsele, un viss, kas manī, Viņa svēto Vārdu!” (Ps.103:1)