Jaunā Derība balstās uz Veco Derību

Visā vēstures gaitā ir bijuši cilvēki, kas gribēja atmest Veco Derību, paturot Jēzu. Viņi apgalvo, ka Vecā Derība ir ebrejiem domāta grāmata, ar ko pārējiem nav nekāda sakara. “Mēs gribam Jēzu,” viņi tomēr saka, “mēs gribam Viņam ticēt.”

Tas nav iespējams. Ikviens, kas noliedz Veco Derību, noliedz arī Jēzu. Bez Vecās Derības atklāsmes Jēzu nav iespējams ne izjust, ne ari pilnībā saprast.

Kristus vienmēr nostādīja sevi un savu darbu visciešākajā saistībā ar Svētajiem Rakstiem, t. i., ar Vecās Derības grāmatām. Viņš ne tikai lasīja šis grāmatas (Lk.4:16-20), bet Viņš tās izmantoja, lai atvairītu sātana uzbrukumus. (Lk.4:1-13)

Runājot par Vecās Derības vārdiem, Viņš teica: “Tiekāms debess un zeme zudis, nezudis neviena ne vismazākā rakstu zīmīte, ne raksta galiņš no bauslības, tiekāms viss notiek.” (Mt.5:18) Viņš pasludināja, ka Viņš ir Vecās Derības Dieva – Ābrahāma, İzāka un Jēkaba Dieva – sūtīts. Patiesi – tas bija Jēzus pats, par ko liecināja Svētie Raksti: “..tie ir, kas dod liecību par mani!” (Jņ.5:39)