Skip to content
31. augusts, 2025
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

68. Kāds apsolījums ir ceturtajam bauslim?

  • Sākums
  • Jāņa veiktā Jēzus kristīšana
  • e-raksti

Jāņa veiktā Jēzus kristīšana

Deivids Skērs
Noklausies šo e-publikāciju

Jāņa veiktā Jēzus kristīšana ir nozīmīgs faktors Lutera Kristības definīcijā. Uz tās svarīgumu norāda šīs kristīšanas iekļaušana visos četros evaņģēlijos. Ar šo notikumu aizsākas Jēzus īstenotā pestīšana.

Jāņa veiktā Jēzus kristīšana

Pirmajos trijos evaņģēlijos šo notikumu pastiprina debesu atvēršanās un balss no debesīm, kas nosauc Jēzu par Dieva Dēlu. Ceturtā evaņģēlija autors apgalvo, ka Jānis redzēja Garu, kas nolaidās uz Jēzu kā balodis (Jņ.1:32). Mateja evaņģēlijā Jēzus noraida Jāņa atteikšanos Viņu kristīt, jo tikai šādi Dieva pestījošā taisnība var tikt piepildīta (Mt.3:15). Nedrīkst Jāņa kristību uzskatīt tikai par ārēju liturģisku formalitāti vai par rituālu bez iekšēja satura, jo ar tās palīdzību Jēzus sakramentāli kļūst saistīts ar grēciniekiem.

Jāņa veiktā Jēzus kristīšana Jēzum kļūst par sakramentālu līdzdalību Viņa paša nāvē, tādēļ Viņš var saukt Savu nāvi par Savu kristību: “Bet Man jātop kristītam ar vienu kristību, un kā Man ir bail, kamēr tā būs pabeigta” (Lk.12:50). Mācekļu nāve viņiem arī kļūs par kristībām. Tāpat kā Jāņa klausītāji (un arī vēlākā baznīca) kristīdamies atzina savus grēkus, tā arī Jēzus kristīdamies atzīst Savu vienlīdzību ar grēciniekiem.

Tādēļ Viņš kļūst par grēku mūsu labā (Pāvils [sal. 2.Kor.5:21) vai par pašu galveno grēcinieku (Luters).* Šis grēks izraisa nevis parastu nāvi, bet Jēzus nāvi par grēciniekiem un viņu vietā. Viņa kristība ir vietnieciska nāve grēcinieku labā. Tāpat kā Kristība sakņojas Dieva pestījošajos darbos Vecajā Derībā, tā arī pavēle Mt.28:19 nav vienkārši dievišķa, izolēta sakramentāla pavēle, bet gan nepieciešama realitāte, kas pamatojas tajā, ka Jānis kristīja Jēzu Viņa nāvē. Šī nāve savukārt ir Jēzus kristība un kristiešu Kristības pamats. Visi tie, kas ir kristīti Kunga Jēzus vārdā, kopā ar Viņu ir līdzdalīgi šajā nāvē. Arī Nīkajas ticības apliecībā minētā “viena Kristība grēku piedošanai” jau iepriekš atzīst, ka Kristus nāve ir viena nāve visu labā. Vārds piešķir ūdenim tā sakramentālo spēku piedot grēkus; bet šis vārds nav kāda ziņa, kas atsūtīta no tālām debesīm, bet gan patiesa Dieva–Cilvēka Jēzus Kristus klātbūtne, kurš Savā kristībā atrodas kopā ar grēciniekiem un viņu vietā un kurš pats kļūst par “kristītāju” un aicina viņus dalīties Savā nāvē. Jāņem vērā Lutera teiktais:

[Dievs] parādās tev Kristībā. Viņš pats tevi kristī un pats uzrunā tevi (atlaiž tev grēkus).

Starp Jāņa kristību un kristiešu Kristību ir kas vairāk nekā vienīgi secība; kopā ar Jēzus nāvi un augšāmcelšanos tās veido vienu realitāti.

Marka evaņģēlijs vienīgais ietver jautājumu Jēkabam un Jānim: “Vai jūs varat.. tapt kristīti ar to kristību, ar ko Es topu kristīts?” (Mk.10:38–39).** Tas, ka evaņģēlija autors tik īsā fragmentā sešas reizes lieto vārdus “kristība” un “kristīt”, norāda nevis uz pārmērīgu noteikta izteiksmes veida lietošanu, bet gan uz to, ka viņš tajā ietver sakramentālu skaidrojumu.*** Jēzum nāve ir pilnīgākā kristība, jo Savā nāvē un augšāmcelšanā Viņš pārvēršas, nododot Savu dzīvi citu labā un to atkal atgūstot, lai attaisnotu grēciniekus.****

Tādējādi Kristība Kunga Jēzus vārdā sasniedz savu pilnīgāko izpausmi kristītā cilvēka nāvē un viņa augšāmcelšanā kopā ar Kristu.


* – Jēzus ļāva, ka Jānis Viņu kristīs un tādējādi izrādīja Savu solidaritāti ar tiem cilvēkiem, kas nožēloja grēkus, jo gaidīja mesiāniskā laikmeta atnākšanu. Jēzus kristīšana bija agrīna izpausme tam, ka Viņš apzinājās Sevi kā pazemotu Cilvēka Dēlu. Tādējādi šeit ir nepārprotama saikne starp Viņa ļaušanos Jāņa kristībai un izteikumu Mk.10:38, kur Jēzus saista Savu nāvi ar kristību. Tā solidaritāte ar vainīgo cilti, ko Jēzus izrāda, pieņemot grēcinieku grēku nožēlas kristību, ietver Viņa atraidījuma un nāves nepieciešamību. Grēku nožēlas kristība pati par sevi ir nāve, kurai jāievada patiesā jaunā dzīve Dieva valstībā.

** – Mk.10:38–39 apvieno Mt.20:22–23 un Lk.12:50: “Bet Jēzus tiem sacīja: “Jūs nezināt, ko jūs lūdzat. Vai jūs varat dzert to biķeri, ko Es dzeru, vai tapt kristīti ar to kristību, ar ko Es topu kristīts?” Bet tie uz Viņu sacīja: “Varam.” Bet Jēzus tiem sacīja: “Jūs gan to biķeri dzersit, ko Es dzeru, un tapsit kristīti ar to kristību, ar ko Es topu kristīts””. Lūka (Lk.12:50) ciešanas saista ar Kristību, un Matejs (Mt.20:22–23) tās saista ar biķeri, kas, iespējams, ir norāde uz Svēto Vakarēdienu. Marks (Mk.10:38–39) ciešanas saista gan ar biķeri, gan ar Kristību. Viedoklis, ka Marks pēc Mateja rīkojuma vispirms minēja biķeri un tad pievienoja Kristību no Lūkas evaņģēlija, ir stipri apšaubāms. Protams, to nevar pierādīt, bet šķiet acīmredzami, ka ciešanas šeit tiek aprakstītas sakramentālā valodā.

*** – Nav pārsteidzoši, ka baptistu ekseģētam Bīslejam-Marejam ir nepatīkams šo pantu sakramentāls skaidrojums, bet viņš pieļauj šāda skaidrojuma iespēju.

**** – Kristības lietošanas sakarā šajā Rakstu vietā C. S. Manns atzīmē, ka “parastajā grieķu valodā [“ūdens”] bija vienkāršs izteikums, kas nozīmēja būt pārpludinātam vai būt pārņemtam”, un kā piemēru viņš citē Lk.12:50. “Mk.10:38–39 atbilst Papija liecībai, ka Jēkabs un Jānis gāja bojā no jūdu rokas asinsliecinieku nāvē, bet šī tradīcija ir stipri apšaubāma. Tajā laikā, kad tika uzrakstīts Marka evaņģēlijs, Jēkabs jau bija miris kā asinsliecinieks. Jēkabs un Jānis, tāpat kā Pēteris un citi mācekļi, ne tikai paredz varmācīgo nāvi, kas gaida Jēzu, bet arī paši izsaka savu vēlēšanos to līdzdalīt”.

Tēmas: Jāņa kristība Jēzus kristīšana Jēzus Kristus klātbūtne Jēzus nāve un augšāmcelšanās Kristība Kristības sakraments Lutera citāti

Continue Reading

« Denominācijas mūsdienās
Dieva rūpes par cilvēku laicīgo īpašumu »
                       

Ieskaties

Gana amats un skolotāja amats
Ticības nepieciešamība
Dieva vārda lietošana pasaulē
Atklāsmes grāmatas vīziju īss apskats

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Grēkā krišana patiesajā Baznīcā Grēkā krišana patiesajā Baznīcā
    • e-apceres

    Grēkā krišana patiesajā Baznīcā

  • Jaunpiedzimšanas šaurie vārti Jaunpiedzimšanas šaurie vārti
    • e-refleksijas

    Jaunpiedzimšanas šaurie vārti

  • Morālais arguments Dieva esamības pierādīšanā Morālais arguments Dieva esamības pierādīšanā
    • e-raksti

    Morālais arguments Dieva esamības pierādīšanā

  • Mācītājs savus kolēģus nosaucis par ēzeļiem Mācītājs savus kolēģus nosaucis par ēzeļiem
    • e-ziņas

    Mācītājs savus kolēģus nosaucis par ēzeļiem

  • Mīlestības pilna pamācība Mīlestības pilna pamācība
    • e-refleksijas

    Mīlestības pilna pamācība

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Komūnijas iespaids
  • Kristības lietošana
  • Baznīcas sakramenti
  • Kristība nav izolēts sakraments
  • Izšķirt Tā Kunga miesu
  • Cik reizes jāiet pie Dievgalda?
  • Grēku nožēlošana ir cieši saistīta ar Kristību un Svēto Vakarēdienu

Pēdējie komentāri

  • Janis Karklins: “grēcinieki..Labi, ja to saprotam”
  • gviclo: “Šīs pārdomas liek apdomāt to šauro un neredzamo robežu starp cilvēcīgo naidu un ambīcijām un starp dievišķo pavēli šķīsti sludināt.…”
  • e-firziķis: “Dzirdēju televīzijā dižputna Vanaga olas jaunizperētā arhivanckara čiepstēšanu, kas atgādināja repera Armanda parodēto gaišo misionāru draudzes garīgo skolotāju, kas pamatīgi…”
  • Janis Karklins: “Āmen!”
  • Roberto: “ņemot vērā paradigmu - jo mazāk zin, jo savās acīs gudrāks šķiet - tad visdrīzāk uzrastos daudz "gudro", kas zinātu…”

RSS e – POLEMIKA

  • Vai kremēt mirušo ir kristīga prakse?
  • Par LELB arhibīskapa kalpošanas laiku
  • Kāpēc "nomira" e-BAZNĪCAs forums?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Atkl.21:6
    Es iztvīkušam došu no dzīvības ūdens avota bez maksas.

ilustrētā baznīca

Jēzus bēg no sātana

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Tēmas

1. Mozus grāmatas skaidrojums ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Bībeles mācības studijas Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēku piedošana Ikdienas ar Pirmo Mozus grāmatu Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Ticības saturs Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2025