Nicinājums pret cilvēci

Pastāv ļoti reālas briesmas, ka mūs pārņems nicinājums pret cilvēci.

Mēs ļoti labi zinām, ka mums nav tiesības to darīt, un tas mūs novedīs pie neauglīgām attiecībām ar līdzcilvēkiem.

No šī kārdinājuma mūs varētu atturēt sekojošās pārdomas.

Mēs nedrīkstam uzreiz iekrist pretinieku ļaunākajās kļūdās. Cilvēks, kas nicina citu, nekad nespēs citu padarīt par labāku cilvēku. Tas, ko mēs nicinām citos cilvēkos, ir arī mūsos. Mēs no citiem bieži sagaidām vairāk, nekā paši esam gatavi darīt.

Kādēļ mēs līdz šim esam tik pārmērīgi pievērsušies cilvēku vājumam un kārdinājumiem? Mums ir jāmācās mazāk ņemt vērā to, ko cilvēki dara, un kas viņiem būtu jādara, bet vairāk pievērsties tam, ko viņi cieš. Vienīgās auglīgās attiecības ar citiem, un īpaši vājākajiem brāļiem un māsām, ir mīlestības attiecības, kas nozīmē vēlmi būt kopā ar viņiem.

Dievs nenicināja cilvēci, bet kļuva par cilvēku cilvēces dēļ.