Skip to content
4. februāris, 2023
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

322. Kā draudze sasaista grēkotājus?

  • Sākums
  • Atšķirība starp luterāņu mesu un katoļu misi
  • e-raksti

Atšķirība starp luterāņu mesu un katoļu misi

Hermanis Zasse

Vai tad Romas Baznīca tāpat nemāca, atsaucoties uz Hrizostoma vārdiem darbā De prod. Judae 1. 6, ka priesteris konsekrāciju veic ex persona Christi, un ne cilvēku vārdi, bet Kristus vārdi paveic Patiesās klātbūtnes brīnumu? Toms citē Ambrozija teiktos vārdus: “Konsekrācija notiek ar Kunga Jēzus vārdiem un apgalvojumiem”; viss pārējais, kas tiek sacīts lūgšanu veidā ir cilvēka vārdi un to iedarbība nav tāda, kāda ir Kristus vārdiem: “Tādēļ tas, ko saka Jēzus, ir tas, kas veido sakramentu”. Jā, pat iestādīšanas vārdu un radīšanas vārdu salīdzināšana, kā to piedāvā Hrizostoms, labprāt tiek atkārtota katoļu dogmatikā.

Atšķirība starp luterāņu mesu un katoļu misi

Vai Konkordijas formulas tēvi, galvenokārt vai Luters, kas labi pārzināja katoļu doktrīnu, nav grēkojuši pret astoto bausli, kad viņi apgalvoja, ka baznīca māca par konsekrāciju, kas notiek caur priestera vārdu? Vai reformāts to pašu nevarētu apgalvot par luterāņu mācību par konsekrāciju? Kāda būtiska atšķirība stingra kalvinista izpratnē pastāv starp katoļu priesteri un luterāņu mācītāju, kuri abi pastāv uz to, ka iestādīšanas vārdi, kurus viņi saka kā Kristus vārdus, rada Patiesās klātbūtnes brīnumu?

Patiesībā luteriskajai mācībai šajā ziņā ir liela līdzība ar katoļu mācību. Tā nav nejaušība, ka Konkordijas formula šeit atsaucas uz senbaznīcas skolotājiem, kas ir gan Romas, gan Luteriskās baznīcas tēvi. Abas baznīcas ir patiesās klātbūtnes baznīcas; abas tic, ka ikvienā likumīgā Svētajā Vakarēdienā notiek tas pats brīnums, kas pirmajā Svētajā Vakarēdienā, un ka gan toreiz, gan tagad Kunga Iestādīšanas vārdi rada patiesās klātbūtnes brīnumu. Un tomēr pastāv būtisks pretstats starp šīm abām mācībām. Kas veido šo pretstatu?

Tas neatrodas, kā daudzi vienkārši pieņem, jautājumā par transsubstanciāciju. Luters un Luteriskā baznīca ir nosodījuši transsubstanciācijas mācību tāpēc, ka tā nav savienojama ar Rakstiem – kuri 1.Kor.11:26-29 par konsekrēto maizi joprojām runā kā par maizi – un tādēļ nepatiesa ir filozofiski teoloģiskā teorija, kas mēģina aprakstīt brīnumu, kurš smejas par visiem aprakstiem un izskaidrojumiem. Bet transsubstanciācijas mācība vismaz grib cieši turēties pie reālās klātbūtnes. Šī iemesla dēļ Luters vienmēr to ir vērtējis daudz maigāk, nekā entuziastu un Cvinglija sekotāju patiesās klātbūtnes noliegumu. Šajā jautājumā, neskatoties uz pastāvošajām dziļajām nesaskaņām, luterāņi stāv daudz tuvāk Romai, nekā reformātiem un pat kalvinistiem.

Un neviens nedrīkst, kā tas joprojām notiek, piedēvēt Luterismam konsubstanciācijas mācību un, pamatojoties uz to mēģināt, skaidrot šo pretstatu. Ja Luters savas karjeras pašā sākumā pievērsās konsubstanciācijai, kuru Okāma piekritēji mācīja pret transsubstanciāciju, viņš to darīja tikai tāpēc, lai parādītu, ka pat Romas Baznīcas ietvaros transubstanciācijas mācība nebija vienīgā izvēle. Bet mācība par to, ka divas “substances” eksistē blakus viena otrai, maizes substance un Kristus miesas substance, arī ir izskaidrošanas filozofiskā metode, kura nav baznīcas mācība. Selnekers, Konkordijas formulas veicinātājs, skaidri formulējot savu nostāju, protestēja pret šādu pārpratumu, kad viņš 1591.gadā rakstīja:

Pat ja mūsu baznīcas lieto senos niecīgos vārdus, ka “ar,” “līdz,” “zem” maizi tiek saņemta Kristus miesa, nekāda ietveršana, divkāršā būtība jeb noslēpšana – tādējādi netiek izdomāta.

Līdzīgi protesti ir atkārtojušies.

Pat “ar, līdz un zem,” ar kuru palīdzību vēlāk tika apkopoti šie trīs izteikumi, nav luterāņu doktrinālais formulējums. Prievārdi “ar,” “līdz” un “zem” ir valodniecisks paņēmiens, lai formulētu brīnumu, ka maize ir miesa un vīns ir asinis. Viss ir atkarīgs no šī ir saglabāšanas. Šī iemesla dēļ luteriskā Baznīca nekritizē seno vārdu “maiņu” starp baznīctēviem. Jo mutare, kuru joprojām citē Melanhtons citātā no Vulgarius (proti, Teofilakta, kas savā komentārā par Marka evaņģēliju (14:22) runā par metaballein) Apoloģijas X artikulā, tiek pieņemts kā senbaznīcas izteikums un netiek nostādīts vienā līmenī ar Romas Baznīcas transsubstantiare, kura patiesi tā nav. Uz to, ka dažiem bija šaubas par to, norāda šāda citāta iztrūkums Justus Jonas vācu valodas tulkojumā, tāpat kā metarrhythmizei Hizostoma citātā Konkordijas formulā ar consecrare. Pa to laiku Luteriskā Baznīca, kaut arī tā noraidīja transsubstanciācijas mācību, nekad nav atradusi sākotnējo katastrofālo kļūdu šajā vai kādā citā mācībā par maiņu.

Antitēze ir pavisam kur citur. Romas kļūda nav tā, ka konsekrācijas vārdi realizē patieso klātbūtni, bet gan tā, ka tā konsekrāciju saprot kā upuri. Tur, mācībā par mises upuri, ne mācībā par konsekrāciju, ir bēdīgā kļūda, kas Lutera izpratnē izposta baznīcu. Tas top skaidrs, salīdzinot artikulu par mesu Šmalkaldes artikulu II daļā un artikulu par Altāra Sakramentu III daļā. “Mise pāvestībā ir jāuzskata par vislielāko un visbriesmīgāko riebeklīgumu tāpēc, ka tā ved uz atklātu un spēcīgu konfliktu ar šo būtisko artikulu” – tas ir, Jēzus Kristus darbs un amats un mūsu pestīšana.

Tomēr galvenokārt tas ir bijis augstākais un visdārgākais no pāvesta elkiem .

No Reformācijas sākuma līdz pat viņa mūža beigām Luters saglabāja nemainīgu pārliecību, ka transsubstanciācija ir “viltīga sofistika”, nepatiesas spekulācijas, kas ir pretrunā Svētajiem Rakstiem. Luters jutās vainīgs ne jau par to, ka viņš bija ticējis šai teorijai, kad viņš vēl bija mūks, bet gan par to, ka piecpadsmit gadus viņš bija veicis privātas mises gandrīz katru dienu un tādejādi bija veicis elku pielūgšanu “un pielūdzis nevis Kristus miesu un asinis, bet tikai maizi un vīnu un licis citiem tos pielūgt”. Tas bija viens no visgrūtākajiem pārdzīvojumiem viņa dzīvē. Tas, ka mises upurim, vissvētākajam rituālam ne tikai Romas Baznīcā, bet visās Austrumu baznīcās, kristiešu dievbijības centram daudzu gadsimtu garumā, ir jābūt pirmā baušļa pārkāpšanai! Tas ir jāsaprot, lai aptvertu to dziļo bezdibeni, kāds ir starp luterāņu Svēto Vakarēdienu un katoļu Euharistiju, starp luterāņu mesu un katoļu misi, starp luterāņu un katoļu izpratnēm par konsekrāciju.

Tags: Ambrozija citāti astotais bauslis elku pielūgšana katoļu mise konsekrācijas vārdi konsubstanciācijas mācība Kristus patiesā klātbūtne luterāņu Mesa pāvesta elks transsubstanciācijas mācība

Continue Reading

« Ko Luters domāja par komunistu un sociālistu idejām
“Evaņģēlista dāvana” – galvenie maldi »
                       

Ieskaties

Evaņģēlijs un sakraments satur grēku piedošanu
Nacionālpatriotiskā un romantiskā sprediķošana
Atspirdzinājums tavai dzīvei
Luterāni, kur ir tava tradīcija?

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Darīt visu iespējamo, lai dzīvotu mierā ar tuvāko Darīt visu iespējamo, lai dzīvotu mierā ar tuvāko
    • e-apceres

    Darīt visu iespējamo, lai dzīvotu mierā ar tuvāko

  • kadam-ir-jabut-vietejam-draudzem-un-to-asociacijam Kādām ir jābūt vietējām draudzēm un to asociācijām?
    • e-mācība

    Kādām ir jābūt vietējām draudzēm un to asociācijām?

  • Atklāsmes grāmatas varenais slavas Te Deum Atklāsmes grāmatas varenais slavas Te Deum
    • e-raksti

    Atklāsmes grāmatas varenais slavas Te Deum

  • Nest visdārgāko upuri Nest visdārgāko upuri
    • e-apceres

    Nest visdārgāko upuri

  • kars_kapo_mieram Karš kalpo mieram
    • e-refleksijas

    Karš kalpo mieram

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Svētā Vakarēdiena konsekrācija ir pats Evaņģēlijs
  • Baznīca ir Kristus miesa
  • Apprecēties ar pašu Jēzu
  • Iestādīšanas vārdi misi padara par īstu misi
  • Kur pazudis viens no četriem LELB bīskapiem?
  • Atbalsta homoseksuālistu ordināciju mācītāja amatā
  • Baznīcas dienas Vācijā

Pēdējie komentāri

  • talyc: “...Idiocy triumphs when people blindly trust others or accept dominant paradigms without deeper understanding. Such foolishness can be excused in…”
  • talyc: “tiem, kam nav laika iedziļināties lūk te ir kopsavilkums:) Valdošās paradigmas ir tās, kas nosaka vēstures gaitu un visas cilvēces…”
  • Janis Karklins: “Interesanti.”
  • Roberto: “Koncertu programma: Pirmajos Ziemassvētkos: 14.00 Normunds Pauniņš (grupa “Otra Puse”) 15.00 Grupa “My Radiant You” 16.00 Grupa “Jorspeis” Otrajos Ziemassvētkos:…”
  • Roberto: “Ja mūsu redzes lokam paslīdējis garām kāds latviskais kristīgais youtube kanāls ar 1000+ abonentiem, tad lūdzu ierakstiet tā nosaukumus /…”

RSS e – POLEMIKA

  • Teātris, dejas un citas izklaides ..
  • Dievs Svētī Latviju, Mūs Dārgo Tēviju ... kāpēc mums ir tāda himna?
  • Politiskās atšķirības. Vai to pamatā ir atšķirīga reliģiozitāte?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • 1.Moz.28:22
    No visa, ko tu man dosi, desmito daļu es atdošu tev!

ilustrētā baznīca

Amišu skeitbords
Amišu skeitbords

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Birkas

1. Mozus grāmatas skaidrojums animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Desmit Dieva baušļi Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēks grēku piedošana Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2023


Posting....