Aizkustinošā dziedāšana

Kāda Vācijas dienvidu ciemata mācītājs uzskatījis sevi par apdāvinātu dziedātāju. Reiz svētdienas dievkalpojuma laikā viņš pārsteidzis draudzi ar spilgtu solo dziedājumu.

Kad mācītājs pieklusis, viņš ieraudzījis kādu padzīvojušu kundzi, kas nespēj valdīt pār vaigiem ritošās asaras. Pēc dievkalpojuma mācītājs piegājis pie kundzes un sacījis:

Esmu priecīgs, ka mana dziedāšana jūs tā aizkustinājusi. Vai nevēlaties man uzticēt, kas nodarbina jūsu domas?

Kundze atbildējusi:

Nē, es to nevaru.

Tomēr mācītājs nepadevies:

Pastāstiet, lūdzu, kādas atmiņas esmu jūsos atsaucis.

Kundze beidzot vaļsirdīgi atzinusies:

Ziniet, pagājušajā nedēļā nomira mans vecais āzis. Un, kad jūs dziedājāt, es nespēju nedomāt par to, cik žēli mans nabaga lopiņš vienmēr blēja.