Turi stingri

“Celies, paņem zēnu un turi to stingri pie rokas, jo es to gribu darīt par lielu tautu.” [1.Moz.21:18]

Tā eņģelis pasludina nabaga bēdu nomāktajai sievai piedošanu, atraisa viņu no visām saitēm un bailēm, atkal izņem žēlastībā un Īzakam dotā apsolījuma kopībā.

Tieši tādu pašu laipnību Tas Kungs parāda arī mums. Viņš uzrunā mūs ar cilvēku kalpošanas palīdzību sludināšanas amatā un apslēpj savu godību, jo tā ir biedējoša un nepanesama.

Tādēļ mācīsimies atzīt šo pašu augstāko, nenovērtējamo dāvanu, ka Dievs šādi atsakās no savas godības un pieņem cilvēka veidu. Nenicināsim Vārdu, bet kritīsim ceļos, godāsim un pielūgsim svēto sludināšanas amatu, ar kura palīdzību Dievs pazemojas, lai mūs uzrunātu.

Jo mēs patiesi esam tauta, kurai, kā Mozus [5.Moz.4:7] saka, Dievs ir tuvu un kuras vidū Viņš mājo. Ar tavu muti Viņš uzrunā mani, un ar manu muti Viņš uzrunā tevi. Jā, vēl vairāk – pats Dieva Dēls ir nācis no Debesīm, piedzimis miesā un tapis Cilvēks – tikai tādēļ, ka tā Viņš gribējis mūs aicināt pie sevis, un lai mēs gūtu cerību, ka Viņš parādīs mums žēlsirdību, ka mums no Viņa nav jābaidās, kaut arī mūsu daba izbīstas Dieva godības priekšā, kas tai ir nepanesama, – kā rakstīts: “Cilvēks nevar mani redzēt un palikt dzīvs,” [2.Moz.33:20] un: “Tas Kungs, tavs Dievs, ir rijēja uguns.” [5.Moz.4:24] Tādēļ Viņš pieņem vāju apveidu un kļūst līdzīgs mums.